ZS "Vidiņi" darbojas Vestienas pagastā kopš 2005. gada. Lai izpildītu PVD prasības, veicot piena pārstrādi sierā un sviestā, bija nepieciešams izveidot piena pārstrādes cehu. Īstenojot LEADER projektu, tas ir izdevies.
Saimniecības vadītājas Ineses Vīles-Bērziņas izglītība ir pārtikas un nepārtikas produktu prečzinis, beigusi savulaik tā dēvēto Tirdzniecības kooperatīvo tehnikumu Rīgā, kur tagad atrodas augstskola "Turība". – Profesija izrādījās ļoti noderīga, jo esmu strādājusi gan kafejnīcā, gan arī ZS "Jāņkalni" augļu un ogu pārstrādes cehā. Apmeklēju arī kursus, lai iegūtu 1. līmeņa lauksaimnieka izglītību, jo bez tās nevarētu pretendēt uz projektu iesniegšanu, – atzīst saimniece.
Mājās "Strēlnieki" jau dzīvo un saimnieko trešajā paaudzē, bērni – jau ceturtā paaudze. – Vīra vecāki dzīvoja vecajā mājā, jauno māju sāka celt pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Kad 1989. gadā apprecējāmies, kāzas svinējām jaunajā mājā vēl tukšajā lielajā istabā, – atceras Inese.
ZS "Vidiņi" pamatvirzieni – lopkopība, laukkopība, augkopība, mežsaimniecības pakalpojumi, tūrisms, jo māja "Strēlnieki" atrodas pie Kāla ezera, saimnieki darbojas biedrībā "Kāla ezera padome". Ir iestādīts augļu dārzs, izmēģināts audzēt lavandu. Lopbarību saimniecības ganāmpulkam gatavo paši, pat audzē lopbarības bietes, tāpēc arī piena kvalitāte ļauj sagatavot augstvērtīgus piena produktus. Saimniecība "Vidiņi" ir reģistrējusies PVD kā mājražotāji, un tās attīstības mērķis ir radīt pārtikas produktus ar lielāku pievienoto vērtību, pārstrādājot saimniecībā saražoto pienu saldkrējuma sviestā, biezpienā un sierā. Savukārt no sviesta un pat siera tiek cepti gardi cepumi.
Vaicāts, kā radās doma par savu "siera māju", saimnieks Artūrs Vīle-Bērziņš stāsta: – Pagājušajā gadā Madonas novada fondā izsludināja projektu iesniegšanas kārtu, kur bija atbalsts tieši mūsu variantam. Jau kādu laiciņu ražojām piena produktus, bet – mājās. Kā zināms, PVD ir prasības mājražotājiem, un tās ir jāpilda. Atjaunotajās telpās ir paredzēta tāda produkcijas plūsma, kā to paredz PVD – zināma kārtība, kur piens ienāk, kur notiek pirmapstrāde, ražošana, presēšana, centrēšana, kulšana, uzglabāšana… LEADER projektu rakstījām paši, izmantojot Vitas Eizentāles konsultācijas, iesniedzām to Madonas novada fondā pagājušā gada 15. janvārī, Lauku atbalsta dienests to apstiprināja jūnijā. Projekta "ZS "Vidiņi" piena pārstrādes cehs" kopējā summa ir 19 563,00 eiro, t. sk. publiskais finansējums – 13 694,10 eiro. Sadarbībai izvēlējāmies ALTUM, ar ko divus mēnešus strādājām. Lai izveidotu siera gatavošanai piemērotas telpas, vajadzēja atjaunot daļu saimniecības ēkas, kas celta vēl pirms mājas. Tur kādreiz bija lopu virtuve, palīgtelpas, un, kā jau jebkura būvniecība, nekas nenotiek viegli. Krāsni pārmūrēju pats, uz malkas plīts un dzīvās uguns arī viss gatavotais izdodas garšīgāk, bet būs arī elektriskais katls sildīšanai, jo piena ir daudz. Taču ir limits, ko var diennaktī pārstrādāt.
Piena pārstrādes telpu būvēja "Būve IG" no Ērgļiem, kas uzvarēja iepirkuma konkursā.
Top produkti ar pievienoto vērtību
– Jau agrāk mamma mājās gatavoja sieru, bet, kad abi ar Inesi bijām brīvi no darba, domājām, kā attīstīt mājražošanu. Patlaban saimniecībā "Vidiņi" ir četras slaucamas govis, reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā, un tiek veikta piena pārraudzība. Saimniekojot jau 14 gadu, ir uzkrāta pieredze un izstrādātas receptes saldkrējuma sviesta, biezpiena un siera sagatavošanā. Strādājam pēc vecu vecās metodes – ražojam īstus lauku labumus. Gotiņas tiek barotas ar labāko barību, tāpēc arī produkts izdodas dabisks. Piens, kas paliek pāri, tiek realizēts AS "Lazdonas piensaimnieks".
"Vidiņu" piena produkti ir prezentēti dažādām mērķa grupām, un ir saņemts pozitīvs vērtējums gan par sieru, ko ražojam ar ķimenēm, ar sēkliņām, ar svaigiem ķiplokiem, gan par sviestu. Tas arī deva stimulu un ierosmi saimniecībai attīstīties iesāktajā virzienā, varbūt nedaudz palielinot ganāmpulku un saražoto produktu daudzumu. Kad nāk Jāņi un Ziemassvētki, mūs "gāž riņķī" – nespējam pat visus pasūtījumus izpildīt. Ķiplokus audzējam paši, un siers ar ķiplokiem tiek pieprasīts arvien vairāk. Domāju gatavot arī kūpināto sieru. Ir, kas no mums iegādājas saldkrējuma sviestu un gatavo gī sviestu, cep kūkas, – atklāj saimnieks.
Uz vaicājumu, kā vērtē LEADER projekta iespēju finanšu piesaistei attīstības veicināšanai pārstādē, Artūrs Vīle-Bērziņš atbild: – Mājražotājiem un mazajiem zemniekiem tas ir ideāls variants. Paietu 2-3 gadi, kamēr paši varētu atļauties savu ieceri – uzbūvēt tā saukto "siera māju" – īstenot. Ar LEADER ir atbalsta apjoms, un nav tā nenormālā sloga, varam ražot, ja kas neizdodas – arī pārkvalificēties.
Dzīvojot laukos, ir jāeksperimentē un jādara viss.
Vienā gadā audzējuši ķirbjus, novākuši 7 tonnas, ko realizēja pārstrādei ZS "Jāņkalni".
– Galvenais ir nebūt tizlajam latvietim un nekopēt citus, arī neslinkot. Arī sieru var saražot visi, bet katram ir savas receptes, knifiņi, jo ir jāzina, kad, kurā mirklī ko pielikt klāt. Sākumā sieru sēja mamma, tad – Inese, un nebūt ne viss uzreiz sanāca, – atceras Artūrs.
– Darbs ir diezgan liels, jo siers tiek gatavots no biezpiena, un vispirms tiek gatavots biezpiens, kam arī ir sava recepte, jo siers tad izdodas cietāks, nav arī tik trekns, kā no pilnpiena. Nekādas baktērijas netiek izmantotas, rūgušpiens rūgst dabiski, –
saka Inese. Viņa piebilst, ka visvairāk darba ir ap Jāņiem, kad sieru vajag visiem un tūlīt.
05.03.2019.