– Mēs ar pārstrādātājiem sēžam katrs savā laiviņā, tikai – mēs airējam ar airīšiem, bet pārstrādātājiem ir motorlaivas, – tiekoties tēlaini salīdzināja Aronas pagasta ZS "Kalna Putni" saimniece Daiga Pūce.
ZS "Kalna Putni" tur ap 150 slaucamo tīršķirnes govju, kas mīt ar ES projekta atbalstu atjaunotā fermā.
Ar lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību "Piena Loģistika" Aronas pagasta ZS "Kalna Putni" sadarbojas tikai gadu. Līdz tam pienu pārdeva AS "Cesvaines piens". Uz jautājumu par piena iepirkuma cenu kritumu kooperatīviem ZS "Kalna Putni" saimniece Daiga Pūce atbildēja:
– Mums, "Piena Loģistikas" biedriem, cena līdz šim bija 34,5 c/l, tagad tā ir nokritusies par 3,5 c/l un ir 31 c/l. Cenu amplitūda katram zemniekam ir citādāka, jo sadarbība notiek ar dažādiem pārstrādes uzņēmumiem, kā arī ne jau visi ir kooperatīvos. Saprotu, ka piena iepirkuma cena ir samazināta tikai
kooperatīviem, nevis individuālajiem. Kooperatīva biedriem gan visiem ir vienāda cena, taču kooperatīvs no kooperatīva atšķiras, ir arī lielie piena "monstri", piemēram, "Agro Dzelzava" vai "Kalna Dambrāni", ar ko pārstrādātāji runā individuāli. Cenas arī netiek izpaustas, katram tās ir diferencētas.
Mūsu kooperatīvam bija valdes sēde, kur izskatīja sadarbību ar pārstrādes uzņēmumiem. Piens tiek ievests arī no Polijas, jo ir brīvais tirgus, un pārstrādes uzņēmumiem piena pietiek. Tāpēc arī cenu samazina tiem, kas piegādā lielus daudzumus piena.
Kā jūtas piena ražotājs? Uz to Daiga Pūce dalījās domās: – Piena cenai katrs cents ir no svara, jo gadā tie ir lieli tūkstoši. Poļiem un lietuviešiem ziemā, kad pārslēdz līgumus ar pārstrādātājiem, piena daudzums tā nesvārstās, kā mums – ir ziemas piens un vasaras piens. Vairs jau nav tik krasas atšķirības starp ziemas un vasaras piena daudzumiem, jo govis labi baro visu gadu, lielfermas ganāmpulku vasarā ganos nelaiž. Kā jau visos laikos pārstrādātājiem ir svarīgi iepirkt piena daudzumus par iespējami zemāku cenu. Ja poļiem paliek pāri, lai pērk to lēto pienu, bet kāpēc tāda nelojalitāte pret vietējiem zemniekiem. Piens, kas atvests no Polijas, jau ir pasterizēts. Ne jau poļu zemnieks zaudē. Piens ir saražots saimniecībās, kam ir lielāks ES platībmaksājumu atbalsts. Mums ar katru gadu kļūst dārgāki arī resursi, rezerves daļas, un mēs nevaram nopelnīt. Kādi bija klimata apstākļi pagājušajā vasarā, kādas bija degvielas izmaksas, lai sagatavotu lopbarību, – viss slapjš, un laikapstākļi nelutina. Pagājušajā gadā vasarā biju ekskursijā Polijā, jau tolaik viņiem piena iepirkuma cena bija 35-36 c/l, kamēr mums vēl bija 31 c/l, turklāt mūsu kooperatīvam ir savs transports. Polijas zemniekus valsts aizstāv, un piena cenas samazinājums nav tik dramatisks. Polijā pārstrādātāji pārsvarā ir poļi, pie mums jau lielie piena pārstrādes uzņēmumi pieder ārzemniekiem. Piena iepirkuma cenas Latvijā vispār svārstās pārāk bieži – vēl pat nepaspējām atgūties no iepriekšējās cenu lejupslīdes. Labi, ka mūs aizstāv Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, un kooperatīvi bija tie, kas piena cenu "spieda" uz augšu laikā, kad pārstrādes uzņēmumiem piena nepietika. Tagad piena ir daudz, jo vēl nedaudz ieved arī no Polijas. Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane pauda uzskatu, ka tomēr piena iepirkuma cenas samazinājumam kooperatīviem (vidēji par 5 c/l) īsti nav pamata. Turklāt piena iepirkuma cenu vairāk samazinājuši lielie piena pārstrādes uzņēmumi, savukārt mazie piena pārstrādātāji iepirkuma cenu ir noturējuši.
Jautāta par piena litra pašizmaksu, Daiga Pūce sacīja: – Pašizmaksu var izrēķināt, bet tas nav stiepjams cipars, jo ir kaut kāda robeža. Šogad vēl – tik daudz izmaiņu nodokļu lietās. Mēs tikai pamazām sapratīsim, kas notiks ar cipariem. Toties cenas veikalā – kā bija, tā ir augstas, un šo politiku līdz galam nesapratīšu. Mēs dzīvojam vienā valstī, kur visi būtu jāpabaro. Parastam pircējam, kas iet uz veikalu, būtu jāsaprot, kur tā cena veidojas, kāpēc mums veikalos viss ir tik dārgs. Lietuvā un Polijā cenas ir zemākas, algas – lielākas. Arī Latvijā varētu par normālām cenām palielināt piena produktu patēriņu. Ja sviests biržā kļuva lētāks, vai tas redzams veikalā? Tur, man šķiet, vajag zinātnieku, lai visu izpētītu, kāda ir tendence starp situāciju pasaules tirgū un tās atskaņu pie mums. Ar piena iepirkuma cenu Latvijā zemnieki nekad nav lutināti.
16.01.2018.