Kalnciema ielas tirgū, kā arī Rīgas restorānos SIA "Burkānciems" kazas piena sieri, kas top Ļaudonas pagasta mājās "Lejas Ķunci 2", ir jau pazīstami, bet Madonas novada Uzņēmēju dienā šī sierotava ar savu produkciju piedalīsies pirmo reizi.
Ļaudonas pagasta mājas "Lejas Ķunci 2" saimniece Ruta Grauduža pastāsta, ka uz šo lauku īpašumu ir pārcēlusies no Kurzemes, bet Stefans Millers vispār ir nomainījis dzīvi Vācijā pret darbošanos Latvijas laukos. Abi ir iepazinušies Latvijā viņa ceļojuma laikā, kopdzīvei izvēlējušies lauku dzīvesveidu, kas Rutai nav svešs kopš bērnības, jo dzīvojusi laukos. Arī Rucavā turējusi kazu ganāmpulku. Savukārt Stefans teic, ka ir ģeologs, bet tagad, dzīvojot un strādājot laukos, sevī atklāj dotības galdniecībā, amatniecībā un, protams, arī laukos iemīlējies, turklāt prot pagatavot lielisku kazas piena sieru. Abi audzina dēlus Jurģi, kam ir astoņi mēneši, un Rūsiņu, kas mācās Ļaudonas vidusskolas 2. klasē. Kamēr Stefans vēl mācās latviešu valodu, sarunas rit galvenokārt angļu valodā.
Saimniecībā pamatnodarbošanās ir kazkopība. Kādreizējā buļļu fermā tur ap 100 slaucamo kazu ganāmpulku. Viss slaukums nonāk sierotavā, kur gatavo kazas piena sieru. Piedāvājumā ir fetas, kamambēra, puscietais un mīkstais siers, mocarella.
SIA "Burkānciems" produkcija tiek realizēta tirdziņos, kur rīdzinieki, kazas piena sierus nogaršojuši, jau zina, kas ir laba manta. Produkcijas galvenais noiets ir Rīgas restorānos, to realizē arī Kalnciema tirgū Rīgā. Šogad ar "Burkānciema" sieriem bijuši arī pilsētas svētkos Kuldīgā, Ventspilī, Sabilē, divreiz Viļņā, reizi Igaunijā.
– Daudzi, kas te atbrauc, vaicā, kā mēs varam dzīvot tādos dziļos laukos, pat džungļos. Man nemaz tā neliekas. Līdz Ļaudonai ir 10 km, katru nedēļas nogali vīrs brauc uz Rīgu. Dēlu Rūsiņu divreiz nedēļā vedu uz mūzikas skolu Madonā. Kas nu kuram ir komfortabls, kas ir luksuss – tas ir diskutējams jautājums. Mums noteikti pilsētas dzīve šobrīd nebūtu komfortabla. Te ir pirmatnēja daba, lauki, kur var saimniekot, veidot tādu pasauli un vietu, kādu paši vēlamies. Priekšrocība ir arī svaigs gaiss, veselīga un dabiska pārtika, –
ieguvumus novērtē Ruta. Viņa atceras, ka pagājuši divi gadi, kopš viņi ir pārcēlušies no Rucavas uz dzīvi Ļaudonas pagastā. – Esmu laukos uzaugusi, vecākiem lauku saimniecībā vienmēr bijušas arī kazas. Protams, ja ir 5-10 kaziņas, tas ir citādāk, nekā ja tur ap 100 slaucamo kazu, vēl arī ir "jaunieši", āži. Tā, protams, bija mana ideja, ka varētu savā saimniecībā turēt kazas. Tajā brīdī vēl nebiju iepazinusies ar Stefanu. Nospriedu, ka man kā sievietei, kura grib dzīvot laukos, kazas būs tās, ar ko varēšu tikt galā arī viena. Savām vajadzībām turam arī putnus, lai būtu olas.
Ja ir kazas, piens, tad sierotava ir nākamais solis. Sierotavā top vairāki kazas piena sieri. – Biju arī ārzemēs, Vācijā, kur brīvprātīgi pastrādāju un iemācījos gatavot sieru. Jebkuram ir noderīgi redzēt, kā citur strādā, jo pēc tam daudz labāk spēj novērtēt to, kas ir paša mājās. Vērtīgi ir arī tas, ja ko jaunu iemācies vai ieraugi kādas idejas, kas kādreiz varbūt nav ienākušas galvā. Tagad mēs gatavojam sierus, kādus negatavo citur; varbūt gatavo, bet citādāk. Tādu kazas piena sieru, kā Latvijā, nav daudz, līdz ar to ražotājiem tā ir brīva joma. Gatavojam svaigo sieru, kas atšķiras no jau garšotajiem, fetas sieru, kamambēru un puscieto kazas piena sieru. Esam mājražotāji, neiespringstam uz apjomu. Ja prasa, vai paši ēdam savu sieru, atbildu, ka gatavojam tādu produktu, kāds garšo pašiem, un veikala sieru neesam mājās redzējuši – nav jāpērk, ja ir savs ekskluzīvs siers. Apnīk viens veids, garšojam citu. Kā gan var ražot produktu, ko paši neēd? – par kvalitāti ir pārliecināta Ruta. Arī Stefans piebilst – zinot, ka mūsdienās sieru gatavo arī no piena pulvera, pievieno augu taukus, tāpēc cilvēki vēl jo vairāk novērtē, kas ir īsts produkts.
Šovasar zāles lopbarību kazu ganāmpulkam sagatavojuši paši, jo saimniecībai ir nepilni 12 hektāri, no šā gada nepilni 18 hektāri tiek nomāti. Nākamgad tiek plānots sēt un audzēt kazu barībai arī graudus. Zeme ilgus gadus nav bijusi apstrādāta, aizaugusi ar krūmiem, no tiem pamazām zeme tiek attīrīta. Ir nodoms pievērsties arī lauku tūrismam, būt atvērtai lauku saimniecībai, kur interesenti var atbraukt, apskatīt kazas, degustēt sieru.
Iedzīvojoties Ļaudonas pagastā, izvēle ir saimniekot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, jo lauku vide, kurā dzīvo, ir ekoloģiska.
Sarunā iesaistoties, Stefans dalās domās par to, kāpēc gan jaunieši no Latvijas brauc prom, strādāt uz ārzemēm, ja tepat ir lielas iespējas to darīt, turklāt savām rokām. Vācijā nebūt nav tādu iespēju, un ir taču starpība, ja pašam pieder savas mājas, zeme.