– Ja būtu vasara, mūs laikam no tās vietas prom nedabūtu, – pēc brauciena uz Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastu, kur z/s "Kalēji" saimnieks Aivars Kjakse ierīkojis zivju dīķus, turklāt pilnus ar zivīm, sacīja LLKC Madonas nodaļas lauku attīstības speciāliste Anita Briška.
Iepazīties ar z/s "Kalēji" īpašnieka Aivara Kjakses praktisko pieredzi zivsaimniecības attīstībā vēlējās gan Madonas novada, gan kaimiņu novadu lauku saimnieki un interesenti – ap 30 semināra dalībnieku. Tas nekas, ka 2. decembrī bija atnākusi ziema ar sniegu un aukstumu, jo arī ziemā "Kalējos" ir, ko redzēt, turklāt arī ziemā te iegriežas atpūtnieki. Sistēma ir skaidra – cilvēks atbrauc, noķer zivtiņu un brauc mājās vai arī turpina patīkami pavadīt brīvo laiku pie dabas, jo ir radīta arī atbilstīga infrastruktūra. Kā pastāstīja Anita Briška, "Kalējos" ir izveidota atpūtas vieta, kas ir atrodama tūrisma katalogos. Te ir pirts, makšķernieku mājiņas, skatu tornis, telšu un atpūtas vietas, lauka virtuve, lai varētu ne tikai ķert zivis, bet arī atpūsties gan draugu, gan ģimenes lokā, arī rīkot pasākumus lielākam kolektīvam.
Atrast "Kalējus" ir viegli – Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā pārsimt metru attālumā no šosejas Rīga-Rēzekne, meža ielokā. Pavisam tuvu atrodas Rēzekne. Saimniecībā vēsturiski bijusi arī kalēja māja, taču tagad šo vietu ir iecienījuši makšķernieki. Mākslīgi izveidotajos dīķos gan vasarā, gan ziemā lieliski ķeroties foreles, līdakas, karpas, ir arī karūsas. Par iespēju makšķerēt foreļu dīķī "Kalēju" saimnieks Aivars Kjakse maksu no cilvēkiem neņem, jo zina, ka foreli makšķernieks noteikti noķers. Jāmaksā par noķertajām forelēm, un cena ir visiem viena – 4,50 Ls/kg. Karpu dīķī noteikumi ir citādāki, jo makšķernieks tur var visu dienu nosēdēt un tā arī neko nenoķert. Arī saimniekam tas ir zaudējums. Tāpēc par makšķerēšanu karpu dīķī viņš prasa 1 latu. Pati karpa maksā 2,50 Ls/kg. Karūsas un līdakas "Kalējos" skaitās ne tik vērtīgas zivis, kaut arī tām ir piekrišana.
– Galvenais bija iespēja uzklausīt Aivara Kjakses praktiskā darba pieredzi par to, kā ierīkoti gan auksto, gan silto ūdeņu zivju dīķi, kā notiek ūdenskrātuvju apsaimniekošana. Liela priekšrocība ir tā, ka saimniekam ir arī ekskavatori. Viņš stāstīja arī par zivju sugu izvēli un savstarpējo saderību. Visus dīķus apskatījām arī dabā, – semināra tēmas ieskicēja Anita Briška.
Lubānas novada lauku attīstības speciāliste Astrīda Ikauniece bija pārsteigta, uzzinot, ka Aivars Kjakse ir amatieris un praktiķis: – Viņš visu dīķsaimniecību ir izveidojis savā nodabā un mums pastāstīja, kādas kļūdas pieļāvis, lai vēlāk tās citi neatkārtotu. Saistīja saimnieka perfektās zināšanas par to, kādi apstākļi patīk zivīm, stāstījums, kā iepriekšējā karstajā vasarā dzesējis ūdeni. Dīķu sistēma ir veiksmīga, pateicoties dabai – kalni un lejas. Liela loma ir tam, ka tuvu atrodas Rēzekne, un no pilsētas uz "Kalējiem" brauc gan makšķerēt, gan nopērties pirtiņā. Novērtējām lielisko zivju žāvētavu – interesanta sešstūraina žāvētava, ko var pārveidot arī par plīti zupas vārīšanai. Tā ir viņa paša konstrukcija, jo "Kalēju" saimnieka stihija esot metāls. Patika viņa teiciens "Cenšos visu paveikt saviem spēkiem". Vienīgais "Kalējos" īstenotais ES projekts ir "Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija", jo otrs, kas bija domāts tūrismam, lai uzceltu pirti, netika apstiprināts. Tomēr pirts tāpat ir uzcelta – par saviem līdzekļiem. Kad jautājām, vai tagad nav padomā kāds ES projekts, saimnieks atbildēja bez īpašas iedvesmas: 'Nezinu, skatīšos.'' Zivju mazuļus iegādājas nevis Nagļos vai no Polijas zivaudzētavām, bet ved no Seces, jo poļiem bieži vien ir slimas zivis.
Arī Varakļānu novada Varakļānu pagasta piemājas saimniecībā "Ābeles" ir izrakts zivju dīķis, tajā ielaistas karpas, tāpēc saimnieci Jeļenu Gruduli izbraukuma seminārā interesējis viss, kas saistīts ar zivju piebarošanu. Ģimenē visiem garšojot zivis, izlēmuši audzēt karpas, galvenokārt ģimenes vajadzībām, un griboties, lai tās ātrāk izaug lielas. Saimniece atklāja, ka uz "Kalējiem" regulāri braucot makšķerēt, esot gandrīz vai pastāvīgie klienti. – Te foreles ķeras kaut uz plika āķa – makšķerniekiem prieks.
– Esmu makšķernieks, tāpēc bija interesanti apskatīties, kā saimnieko "Kalējos". Seminārā guvu noderīgu informāciju, jo zemniekiem, kam ir izrakti dīķi, kur ielaistas zivis, ir jābrauc un pašiem viss jāredz, un mūsu vidū tādu praktiķu bija daudz, – tā semināru vērtēja Aleksandrs Šrubs, Barkavas pagasta lauku attīstības speciālists. Ja ir dīķi ar zivīm kā "Kalējos", arī ziemā var lieliski atpūsties, izvēloties zemledus makšķerēšanu – bez zivīm nepaliks.
Sarkaņu pagasta saimniecību "Prikņi" pārstāvēja Valdis Sieciņš: – Mana interese bija par Eiropas naudas piesaisti saimniecībai, kur ir trīs zivju dīķi. Atbalsts būtu nepieciešams kaut vai zivju krājumu papildināšanai, jo saimniecībā ir iespējas zivis audzēt lielākos daudzumos. Pagaidām dīķos ir nedaudz karpu, bet vajadzētu ko pamatīgāku, un tam nepieciešams atspēriens. Esmu strādājis arī ārzemēs, bet ir nodoms dzīvot un saimniekot Latvijā, ja tikai apstākļi nespiestu atkal braukt darbā uz ārzemēm, lai ko nepelnītu. Cik nopratu, "Kalēju" saimniekam ar Eiropas naudu lielu darīšanu nav bijis. Viņš ir ieķīlājis savu īpašumu, lai nopirktu divus ekskavatorus. Latgalē vispār ir cita mentalitāte, viņi dzīvi tver citādāk – vienkāršāk.
Pieredzes apmaiņas braucienu rīkoja SIA "LLKC", seminārs guvis ES Eiropas zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu saskaņā ar Zemkopības ministrijas un LLKC noslēgto līgumu aktivitātē "Semināru organizēšana visos Latvijas novados".
Autore: IVETA ŠMUGĀ
ANITAS BRIŠKAS foto