"Latvijas valsts mežu" Kalsnavas arborētuma Peoniju dārzā aizvakar, 19. jūnijā, pulcējās rekordliels puķu draugu skaits no tuvākas un tālākas apkārtnes, jo notika ikgadējie Peoniju svētki. Ar savu klātbūtni Peoniju svētkus pagodināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni, izmantojot iespēju nofotografēties kopā ar Aldoni Vēriņu – selekcionāru, kurš pelnījis saukties par peoniju karali.
Kalsnavas arborētumā rīkoto Peoniju svētku apmeklējums liecināja, ka peonijas ar savu ziedu šarmu spēj būt kā magnēts, lai dotos uz Kalsnavas arborētumu šo puķu ziedēšanas laikā. Pirms kāda laika peonijas bija mazliet palikušas ēnā, ierindotas pie vecmāmiņu puķēm, nu tās atkal ir modē. Tās brauc apbrīnot, apjūsmot, pasmaržot, iemūžināt fotogrāfijās, nolūkot, kādas šķirnes vēlētos iestādīt savā dārzā, arī tirdziņā nopirkt stādus. Kā uzsvēra peoniju karalis Aldonis Vēriņš, lēdijai Peonijai ir jābūt katrā dārzā. Ik gadu pazīstamais peoniju selekcionārs Aldonis Vēriņš ir goda viesis, kas apmeklē šos svētkus, sniedz konsultāciju par peoniju šķirnēm, audzēšanu un augsnes izvēli. Viņa grāmata "Latvietis un viņa peonijas" ir labs ceļvedis ar izsmeļošu informāciju.
Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš pavēstīja, ka peoniju dārzs paplašināsies. Patlaban te apskatāmas 176 peonijas, bet peoniju "bērnudārzā" tiek ieaudzētas vēl 50 peonijas, kas tiks iestādītas kolekcijas papildinājumam. Līdz ar to nākamajos svētkos būs vēl vairāk, ko redzēt un apbrīnot.
"Latvijas valsts mežu" struktūrvienības "Sēklas un stādi" direktors Guntis Grandāns, novērtējot Peoniju svētku mērogus, uzsvēra: – Peonija jau ir izveidojusies par Kalsnavas arborētuma zīmolu. Paldies Aldonim Vēriņam, kas mūs pirms desmit gadiem ievilka nelielā avantūrā, kā man toreiz likās. Šobrīd arī paši esam pārsteigti par to, cik plašai publikai tas interesē. Līdz ar peoniju renesansi uzmanība tiek pievērsta arī visam Kalsnavas arborētumam. Peonijas ir tikai daļa no Kalsnavas arborētuma, kur ir pārstāvēti ap 4300 taksonu jeb dažādību.
– Arborētums vispirms ir kokaugu kolekcija. Lepojamies ar egļu dažādību, un parastajai eglei vien ir ap 130 šķirņu. Taču mums ir arī rododendri, ceriņi, peonijas, un tas viss kopā rosina šurp braukt, sākot no aprīļa beigām, un ik pēc pāris nedēļām te būs, ko redzēt. Rododendru mežā ir jau 135 dažādības, mēģinām turēt līdzi "Babītei", sadarbojamies ar rododendru karali – akadēmiķi, habilitēto zinātņu doktoru bioloģijā, profesoru Rihardu Kondratoviču, jo te ir iekārtota viņa rododendru galerija – 30 Latvijā selekcionētās šķirnes, – atgādināja Guntis Grandāns.
Vaicāts par to, ar ko atšķiras šis peoniju gads, Aldonis Vēriņš komentēja: – Ar ziedēšanas agrīnumu. Daudzas šķirnes ziedēja ļoti agri, jau aprīļa beigās. Katra skaista šķirne, kas uzzied, pelna uzmanību, bet modē ir dzelteno krāsu peonijas. Tā ir saules krāsa, un, manuprāt, ne jau sarkanā ir mīlestības krāsa, bet gan saules krāsa.
Pagājušajā gadā Peoniju svētki bija tad, kad ziedēja tikai agrīno šķirņu peonijas, šogad svētkos zied visas vidējo šķirņu dārza karalienes, tikai reta vēlīnā šķirne vēl nav atvērusi pumpurus.
– Tomēr ir jūtama sausuma ietekme, kaut gan dārzs tika laistīts. Daudzas peoniju šķirnes ir zemākas augumā, ar mazākiem ziediem, bet augi ir turējušies ļoti braši, – peoniju dārzu fotografēja arī Salaspils Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Viņš novērtēja: – Lielās ļaužu straumes, kas saplūst Peoniju svētkos, liecina, ka notiek atdzimšana. Kādreiz vārds pujene tika sacīts ar noniecinājuma pieskaņu – tā esot tantiņu puķe. Varu teikt, ka arī pats esmu bijis klāt pie peoniju dārza veidošanas pirmsākumiem (daļa peoniju kolekcijas – ap 70 šķirņu – nāk no Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī), un, pateicoties Aldonim Vēriņam, ir notikusi peoniju renesanse. Pameklējiet vēl vienu tādu ziemcieti, kura labos apstākļos aug, kurai nav īpašu slimību, kura ir konkurētspējīga ar nezālēm! Ja paskatāmies vecajās lauku mājvietās, kur pašu māju vairs nav, redzam, ka vēl aug un zied pujeņu krūmi. Arī iIgmūžības ziņā peonijas ir ierindojamas saraksta augšā. Pie lauku mājām Varakļānu novadā peoniju krūms ar rozā ziediem, kāds tas bija manā bērnībā, tāds ir vēl joprojām. Fantastiska puķe, kas iestādīta aug un zied; protams, tai ir savs ziedēšanas laiks – karstā laikā ātri pārziedēs, krusa, lietus arī var ziedus apskādēt, bet – kad ir, tad ir. Kādreiz šķirņu apjoms bija neliels, tās lielākoties ziedēja vienā laikā, bet šobrīd šķirņu ir tik daudz – no baltām, rozā, sarkanām līdz tumši violetām, dzeltenām un oranžām nokrāsām un dažādām ziedkopām. Peonijas ir brīnumaina kultūra.
Tie, kam patīk rododendri, devās izzinošā ekskursijā, un vēl daļa šķirņu nebija noziedējušas. Kā jau katru gadu puķu draugi mājās aizveda kādu retāku peoniju šķirni vai citu eksotisku stādu, jo tirdziņā varēja iegādāties stādus.
Dienas garumā, apjūsmojot un pasmaržojot peonijas, tika piedāvāta bagātīga svētku programma līdz pat pulksten 17. Izvēlei – daudz izklaides un kultūras pasākumu. Apmeklētājiem skanēja Ata Auzāna "Sirds dziesmas", varēja izkustināt kājas, klausoties Igauņu ģimenes muzikālo priekšnesumu. Interesenti tika aicināti aplūkot Vecpiebalgas audēju rosīšanos un darbus, izmēģināt stelles savām rokām u. c. Mazie bērni varēja lēkāt piepūšamajās atrakcijās vai nodoties sejas apgleznošanai. Priecēja arī izrāde bērniem un fotografēšanās ar ziedu meitenēm. Svētkos varēja arī uzkāpt 25 m augstajā skatu tornī un paraudzīties uz Kalsnavas arborētumu no augšas.