Indrānu pagasta piemājas saimniecībā "Rozas" nodarbojas ar dažādu putnu audzēšanu. Pirms deviņiem gadiem Ilzes un Jāņa Solzemnieku ģimene lauku mājās pārveda divas nedēļas vecus Āfrikas strausus. Laika gaitā "Rozās" tika izveidots putnu dārzs, kur var redzēt gan Dienvidamerikas nandu, gan Austrālijas emu, gan Āfrikas strausus. Te mājo dažādu šķirņu vistas, tītari, pīles, zosis, Indijas skrējējpīles, paipalas, baloži, fazāni, pāvi, kā arī citi mājdzīvnieki, ieskaitot "Lieldienu zaķus" – trušus.
Tā kā Lieldienās visa uzmanība tiek veltīta visam dzīvajam, arī dzīvības simbolam – olai, "Rozu" saimniekiem ir daudz stāstāmā par to, kā paši un putni pārziemojuši, kā sagaida pavasari.
Ilzes un Jāņa Solzemnieku ģimenē gan ikdienā, gan Lieldienu svētku galdā ir bagātīgs dažādu putnu olu grozs. Var tikai apbrīnot dabas mākslas daudzveidību čaumalu krāsojumā, jo dažas ir skaistas dabiskas, nav pat jākrāso, un, protams, izceļas pašas lielākās – strausu olas. Emu strausu olas ir krāsojumā no tumši zaļas līdz zaļgani zilai.
– Lai gan šogad aprīļa sākums nav tik silts, kā vēlētos, putni jūt pavasari jau krietni agrāk – sāk sabužināt spalvas, izrādīties, dēt olas, – stāstījumu iesāk Jānis Solzemnieks.
Lauku sētas apmeklētājiem ekskursija ilgst gandrīz stundu, kad Jānis Solzemnieks prot saistīt uzmanību ar interesantiem stāstiem. Par olu dažādību ir īpašs sakāmais, un jau ir ekskursantiem sagatavots groziņš, kurā izceļas izpūstās Dienvidamerikas nandu, Austrālijas emu un Āfrikas strausa olas – gan pēc izmēra, gan krāsas. Visas olas ir izmantojamas kulinārijā. Turpinot viņš iepazīstina ar savu piemājas saimniecību.
– "Rozas" ir ekskursijām atvērta saimniecība, kas atrodas netālu no Meirāniem un nodarbojas ar dažādu putnu audzēšanu. Pamatdarbs nav tikai saimniecībā, tas drīzāk ir hobijs, kur nereti tukšajos mēnešos tiek ieguldīta alga. "Rozās" katram ir savs darbiņš. Sieva Ilze atbild par barības lietām, es vadu ekskursijas. Bērni arī ir parakstījušies putnu avantūrai, brīvajos brīžos palīdz saimniecībā. Vislielākais palīgs, tehniskais direktors ir dēls Ēriks, kas zina, ko vajag remontēt, ko salabot. Pie darba tiek visi. Te ir ne tikai putnu saimniecība, ir arī cūkas, gotiņas.
Putnu dārzā neorientējamies uz vienas sugas daudzumu, bet cenšamies, lai apskatei būtu dažādi putni. Ir pa divi, pa trīs, pat pa vienam. Parasti visus interesē strausi.
"Rozas" saimnieks atzīst, ka eksotiskie milzu skrējējputni, kas aptver trīs kontinentus, ļoti labi iedzīvojušies arī pie mums, pārdzīvo arī bargākas ziemas: – Āfrikas strauss pat ziemā labprāt iet ārā un guļ sniegā. Protams, saule patīk labāk, bet, ja vasarā ir vairāk nekā 30 grādu karstums, strausi neiet ārā, sēž savā būcenī. Emu strauss dēj no janvāra līdz aprīlim, sezonā izdēj ap 20 olu. Skaisti ir arī fazāni, arī zelta fazāni, pērļu vistiņas, baloži, bet katra putnu suga ir interesanta. Indijas zilais pāvs intensīvi izvēš savu krāšņo asti maija otrajā pusē. Zelta fazāns ir apbrīnojams ar savu krāšņo apspalvojumu, pērļu vistas ir skaistas, bet kašķīgas. Nezinu, vai mēs piesaistām putnus, bet, kopš te atnācām dzīvot, mūsu mājās atgriežas un ligzdo arī stārķi.
Mēs strausus uzturam parādīšanai ekskursantiem, grupām, kas pie mums atbrauc. Paldies visiem, kas uz "Rozām" atbrauc – pārsvarā tās ir skolēnu grupas, ģimenes. Domāju, ka viņiem ir interesanti pie mums iepazīt putnus. Sākoties siltajam laikam, kad viss saplauks un sazaļos, atkal gaidīsim ciemos gan bērnus, gan pieaugušos. Beidzamajos gados, kad pandēmija visu ir pamainījusi, ekskursanti mazāk brauc uz ārzemēm, bet gan pa Latviju. 90% visu interesentu, kas izvēlas doties ekskursijā uz Lubānas pusi, ir no Rīgas, – stāsta Jānis Solzemnieks.
Uz vaicājumu par to, kā ir ar putnu uzturēšanu, palielinoties visām izmaksām, "Rozu" saimnieks atbild: – Bijām un joprojām esam praktiķi-entuziasti, pērkam jaunus putnus un izaudzējam paši, jo putnu iegāde nav lēta. Tagad pēc visa tā, kas notiek pasaulē, arī putnu uzturēšana kļūst dārgāka. Taču nekādu īpašo turēšanas apstākļu nav, izņemot to, ka ir labi jābaro. Katru rītu un vakaru ziemā, kad barojam, putniem tiek atnests silts ūdens. Kad putns paēdis, tad arī aukstums netraucē. Neviens putns pie mums nav nosalis aukstumā. Kad nopirkām šo māju, ziemā katram putnam staigājām pakaļ, ka tikai nenosalst. Tagad par to neuztraucamies – pārziemo. Barību – graudus – daļēji izaudzējam paši, kā arī nopērkam no zemniekiem. Vēl uz veciem taukiem dzīvojam, taču, tikko nāks jaunie iepirkumi, cena jūtamāk mainīsies. Kad pārtikas cenām ir tendence palielināties, olām arī tagad ir lielāka vērtība, un veikalos jau tagad putnu fermu olas maksā tikpat, cik kādreiz mājas olas.
Papildu barība, kas ir vajadzīga strausiem, tiek ievesta no Polijas. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā 10 kg šīs barības maksāja 30 eiro, tagad – jau 50 eiro. Visas cenas iet tikai uz augšu. Arī zemniekiem, lai izaudzētu graudus, minerālmēsli jāpērk četrreiz dārgāk. Mums vēl ir rezerves, bet ceram, ka lauku saimnieki, ar kuriem sadarbojamies jau gadiem, turpinās audzēt graudus. Labs sadarbības partneris ir Indrānos, kas izaudzē auzas, Murmastienē – kas izaudzē kviešus, Meirānos – kas izaudzē miežus. Mūsu saimniecībai gadā nepieciešamas septiņas tonnas graudu, ko paši saplacinām, veidojam barības maisījumus – putnu barību, kāda tā ir vajadzīga. Protams, var pasūtīt šādu sabalansētu barību, un pirms pandēmijas strausu audzētāji pirka barību strausiem no Igaunijas, bet tā ir dārga, viena tonna maksā 400 eiro. To var atļauties saimniecības, kas audzē strausus gaļai. Ar dārzeņu, kāpostu atgriezumiem saimniecību apgādā ZS "Sviķi" no Cesvaines.
– Neesam bioloģiskā saimniecība, bet šajā apkārtnē esam vienīgais putnu dārzs, monopolisti, mums ir tirdzniecības atļauja, lai realizētu olas un gaļu. Pie mums divreiz gadā brauc PVD speciālisti un pārbauda saimniecību. Olas ir pieprasītas ne tikai uz Lieldienām, – secina Jānis Solzemnieks.
13.04.2022.