Stādu audzētājiem, kas piedāvā gan puķu, gan dārzeņu un garšaugu dēstus, ir dažāds noskaņojums. Vieniem šķiet, ka pavasaris ir par sausu, tāpēc ļaudis nesteidzas dārzos izstādīt kāpostu, puravu, seleriju, tomātu, paprikas, ķirbju dēstus, citiem – ka ir jāpāriet ievziedu aukstumam, vēl citiem – ka nav vēl iešūpojušies paši dārziņu saimnieki. Taču pamazām viss notiek, lai arī varbūt ne tik aktīvi, kā citus pavasarus, stādi atrod savus stādītājus.
Lidija Kazuša stādus izaudzē Madonā. Saimniece pastāsta, ka ar dēstu audzēšanu nodarbojas gadus desmit. Laika gaitā viņai ir izveidojies savs kultūru saraksts, kuras audzē katru gadu, neeksperimentējot un neko jaunu nemēģinot.
– Esmu sapratusi, ka cilvēki pieturas pie tā, ko labi pazīst. Tāpēc man ir kāpostu, salātu, pētersīļu, agrīno tomātu un paprikas dēsti, nedaudz – ķirbju, gurķu, kabaču, no puķēm – tikai asteres un cīnijas. Katru gadu stādu vienu un to pašu, nezinot, ko pirks vairāk, ko mazāk. Man jau liekas, ka puķes pirks mazāk. Beidzamajos gados stādu piedāvājums ir liels, un daudz kas no izaudzētā paliek pāri. Iespējams, stādus pērk mazāk varbūt arī tāpēc, ka tos izaudzē paši. Tas, kas paliek pāri, man jāizstāda savā dārzā.
Jautāta par cenām, viņa saka:
– Cenas ir tādas pašas, kā pagājušajā gadā, un drusciņ vēl zemākas – lai cilvēki var nopirkt.
Izaudzēt veselīgus stādus nepavisam nav viegli. – Nevajag pārlaistīt, pārbarot, vajadzīga gaisma, saule, nepieciešams siltumnīcu vēdināt. Stādus nesu arī laukā, lai norūdās. Augi mēdz arī slimot, un ir jāzina, ko darīt. Vajadzīga pieredze. Pirmajos gados man negāja viegli, tad lasīju grāmatās un pamazām apguvu gudrības. Pagājušajā gadā nebija veicies ar kūdras iegādi, toties šogad izvēlējos igauņu kūdru, un stādiem tā patika, – atzīstLidija Kazuša.
Vai tiek ievērotas arī Mēness fāzes? – To lai ikviens izlemj pats – ņemt vai neņemt vērā, jo katram ir savi priekšstati un pieredze. Man jau liekas, ka tagad ir jāstāda daudz ātrāk. Piemēram, ideāli, ja kartupeļus var dabūt vagās līdz 1. maijam, kamēr augsnē ir mitrums. Mēs jau esam sastādījuši gandrīz visu. Arī citus gadus, agri stādot, nekas nav nosalis, un viss ir izaudzis. Burkāni vispār jāsēj jo agrāk, jo labāk, kad vien zeme atļauj. Pati tos iesēju aprīlī. Lai lapu salātus izaudzētu ātrāk, labāk ir iestādīt stādiņus. Tagad, manuprāt, ir pats stādāmais laiks.
Daudzgadīgo puķu stādu zinātāja Mārīte Tiltiņa apgalvo pretējo, ka šopavasar pērk ne tikai stādus, kas vēlāk baros vēderu, bet iegādājas arī puķes skaistumam, kas veldzēs dvēseli.
– Man ir daudzgadīgās puķes akmeņdārziem, kapiem. Patlaban interesenti izteikti pievērš uzmanību akmeņdārzu puķēm, un es pat nevarētu sacīt, ka iestājusies krīze. Ir tāds pats pieprasījums, kā pagājušajā gadā. No katra auga piedāvāju pa stādam, ja ko prasa vairāk, sagādāju, jo pašai mājās ir dārzs. Tiem, kas interesējas, izstāstu, kā kuru puķi audzēt, kā pavairot. Dažu var ieaudzēt no spraudeņiem, citu – sadalot.
Galvenais, lai augi labi pārziemotu. Daudzi pārcenšas, rudenī nosedzot ar skujām, un tad augi izsūt. Arī ar zemes ielabošanu ar kūdru nevajag pārspīlēt – lai labāk ir tā, kā ir. Puķes aug arī smilšainā augsnē, jo katrā augā ir sava augšanas programma. Ja izvēlas ko jaunu iestādīt, tas būtu jāizdara līdz maija beigām.
Vai tiek ņemti vērā dažādi dārza darbu kalendāri un ieteikumi, kurā dienā kas jāstāda?
Uz to dārza īpašniece saka:
– Pilnīgi neko par to nezinu, jo neskatos ne kukaiņu dienas, ne fāzes, ne stundas. Man nav laika skatīties fāzēs. Augšanas enerģija ir jebkurā stādā, kam ir saknīte. Ja nebūs saknes, tad arī nekas neizaugs. Puķes ir vairāk jāaprušina. Ja vairāk rušinās, ravēs un aplaistīs, tad arī puķes ziedēs. Visu jau nosaka kopšana. Ja arī iestādīsi puķi jaunā Mēnesī, bet neko vairāk nedarīsi, nekā nebūs. Puķēm un augiem tīk, ja tiem sniedz daļiņu sirds.
Arī daudzgadīgo puķu stādu cenas nav mainījušās, tās ir pagājušā gada līmenī, tādēļ nevar sacīt, ka stādi "nav pa kabatai".
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OLĢERTA SKUJAS foto