12. septembrī Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uz tikšanos aicināja reģionālo mediju pārstāvjus.
Tikšanās bija veltīta ārkārtējai situācijai lauksaimniecībā, ko komentēja zemkopības ministrs Armands Krauze, sarunā piedalījās arī Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, ministra padomniece stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Cīrule. Papildus tika pārrunāti drošības jautājumi saistībā ar Krievijas dronu ielidošanu Polijas teritorijā.
Apkopo ārkārtējo apstākļu postījumus
Uz 2025. gada 25. augustu Lauku atbalsta dienestam (LAD) ir paziņots par 78 507 ha cietušu vai neapsētu platību, t. sk. pavasara salnās cietušajām platībām un kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem, veidojot 92 623 537 eiro.
Lietavās ir cietuši 76 187 ha, tajā skaitā neapsētās platības aizņem 6363 ha. Visvairāk cietuši ziemas kviešu, auzu, zirņu, vasaras kviešu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji. Kopējie provizoriskie zaudējumi – 70,12 miljoni eiro. Pavasara salnās cietuši 2320 ha augļu dārzu, visvairāk upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumu. Kopējie provizoriskie zaudējumi augļkopjiem veido 22,49 miljonus eiro.
Priekšlikums par ārkārtas atbalstu
A. Krauze dalījās labajā ziņā, ka ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem tiks izskatīts Briselē 25. septembrī.
– Eiropas valstīs bija sausums, bet Latvija, Igaunija visvairāk cietusi no pārlieku lielā mitruma, kas pirmajā brīdī Eiropas Komisijā bija nesaprotami. Esam aizsūtījuši informāciju, arī personīgi izskaidrojām ilgstošo lietavu sekas, un komisārs jau vairs nerunāja, ka pie mums ir sausums. EK ir nopublicējusi Regulas priekšlikumu par ārkārtas atbalstu, kas tiks izskatīts 25. septembrī Briselē. Valstu sadalījumā Latvijai ir piešķirti 4,2 miljoni eiro, kur Latvija var piemaksāt 200 %, tātad lauksaimniekiem varētu būt pieejami 12,6 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pārējā nauda ir jāatrod, iekšēji pārdalot fondu līdzekļus, lai nodrošinātu visu atbalstu. Bet zaudējumi lauksaimniekiem, protams, ir daudz lielāki, taču nekad nav tā, ka visu varēs nosegt, – uzsvēra zemkopības ministrs.
Uz Daigas Mieriņas jautājumu, vai 200 % palielinājums ir budžetā ieplānots, Armands Krauze atbildēja noliedzoši, toties varot cerēt uz ES fondu līdzfinansējumu, kā arī par to būs jārunā Finanšu ministrijā.
Kā vēsta ZM, kopējie ārkārtējo apstākļu zaudējumi varētu sasniegt 100 miljonus eiro, jo informācija septembrī tiek papildināta: – Protams, Eiropas atbalsts nav tāds, lai nosegtu visus zaudējumus, bet visai valstij piešķirtā nauda ir atbilstoša lauksaimniecības zemes platībām. Diemžēl Igaunija priekšlikumu par ārkārtas atbalstu uzrakstīja vēlāk, un nav iekļauta šajā sarakstā. Mums EK ir jāziņo par situāciju līdz gada beigām, lai līdz nākamā gada aprīlim varētu izmaksāt ārkārtas atbalsta līdzekļus, – sacīja ministrs. Viņš piebilda, ka tiks izvērtēts saimniecību ieņēmumu kritums pēc gada bilances. – Lai nosegtu zaudējumus, pagājušajā gadā Eiropas komisija ieviesa nosacījumu vērtēt ieņēmumu kritumu, un, tā kā šosezon ir bijusi krīze, ieņēmumi ir krietni mazāki. Daiga Mieriņa ministram jautāja par to, vai ir apkopota informācija par tām saimniecībām, kas varētu saņemt ārkārtas atbalstu. – Mums ir apkopota informācija par zaudējumiem, bet tas nav maksājuma pieprasījums. Ja ES ārkārtas atbalsta nauda ir jāizmaksā līdz nākamā gada aprīlim, visticamāk janvārī būs jāiesniedz gada pārskats, kur būs redzama operatīvā bilance. Taču šogad ātrāk sāksim izmaksāt visu pārējo atbalstu, kas ir daudz lielāks. Esam vienojušies ar LAD, ka līdz gada beigām lauku saimniekiem izmaksās 90 % ISIP maksājumus, vienu daļu – avansā.
Atbalsta pasākumi, atkāpes
Vidzemē, Madonas pusē, Lubānā, arī Latgalē šosezon nolija lielākais nokrišņu daudzums pēdējos 80 gados.
– Daudzviet pārplūdušajos laukos nevarēja iesēt, nevarēja nopļaut zāli, tikt tīrumā, lai novāktu labību, jo grima tehnika, ir vietas, kur ziemāji paliks neiesēti. Kad vajadzēja iesēt rapsi, tajā brīdī uz lauka bija ūdens vai nebija novākti kvieši. Līdz ar to nojūk arī augu maiņa. Šo prasību paši nevaram atcelt, jālūdz piemērot atkāpes EK. Izprotot situāciju, esam jau ieviesuši vairākus atbalsta pasākumus, atcēluši to, ko vien varam, arī pārbaudes notiek attālināti. Ir atkāpe attiecībā uz pļaušanas termiņiem, izprotam, ka izjūk ekoshēmu nosacījumu ievērošana daudzās saimniecībās, ja uz lauka stāv ūdens, nojūk augu maiņa u. c. Arī par to nosūtīsim vēstuli EK, taču nevarēs tā, ka maksās par nekā nedarīšanu, – komentēja zemkopības ministrs.
Viņa vērtējumā ir slikti, ka graudu cenas ir zemas, graudu kvalitāte Latvijā pārsvarā atbilst lopbarībai. – Ja arī labību izdevās novākt, labās cerības, kas bija pavasarī, ka izdosies izaudzēt pārtikas kvalitātes labību, izplēnēja, kad lija jūnijā, jūlijā, augustā… Laikā, kad nelija, labību izdevās novākt, varbūt vēl palikuši kādi lauki, kur lauka pupas izbirs zemē, jo novākšanas tehnika netiek uz tīruma. Ziemas rudzus, kviešus, miežus vēl var turpināt sēt, bet rapsi nē. Tas izjauc augu maiņas sistēmu, sekas būs jūtamas arī nākamajā gadā.
Lauksaimniekiem šis jau ir trešais sliktais gads, daudzas saimniecības ir tuvu būtiskai krīzei (negribas teikt – maksātnespējai). Ir ievadītas sarunas ar "ALTUM" par atbalstu kooperatīviem, saimniecībām.
Pēc lietavām, kad pagājušajā gadā pārplūda Jūrmala un Jelgava, tapa priekšlikumi atvieglot esošo meliorācijas sistēmu renovāciju. Ietekmes uz vidi novērtējums rada milzu administratīvo slogu. Attiecībā uz jaunu meliorācijas sistēmu izveidošanu to nosaka likums. Taču birokrātija kavē meliorācijas darbus, saskaņošanas procedūras ir smagnējas. Šis lietainais gads atklāja arī to, ka būtu jāveido riska fonds ar zemnieku, kooperatīvu un valsts iesaisti.
19.09.2025.