Otrdien pēc Madonas novada pašvaldības deputāta, Barkavas pagasta pārvaldes zemes lietu speciālista, lauku konsultanta ierosinājuma domes finanšu un attīstības komitejas sēdes darba kārtībā tika iekļauts arī informatīvs jautājums – par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Madonas novadā.
– Madonas novada pašvaldībā vērsās zemnieki ar lūgumu rīkoties kritiskajā situācijā, kas izveidojusies sakarā ar ilgstošo sausumu. Pašvaldība uzrakstīja vēstuli Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā Madonas novadā sakarā ar sausuma radītajiem postījumiem. Šajās dienās vajadzētu būt skaidrībai par šī priekšlikuma tālākvirzību. Zemkopības ministrija lūgs Krīzes vadības padomi izvērtēt radušos situāciju un tai nosūtīs arī pašvaldību vēstules, – „Staram" pastāstīja Aleksandrs Šrubs.
Vaicāts, kādu palīdzību zemnieki pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas varētu saņemt, viņš uzsvēra, ka ļoti daudzi zemnieki ir uzņēmušies lielas kredītsaistības bankās, tāpat saistība ar Lauku atbalsta dienesta projektiem, līdz ar to šajā situācijā varētu nepiemērot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā un, atbalstot zemniekus, piešķirt arī kādas citas atlaides. Savukārt pagastu pārvaldes savos īpašumos zemniekiem varētu atļaut nopļaut zāli.
Jāpiebilst, ka trešdien Zemkopības ministrija izplatīja paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem par to, ka tā iesniegs Krīzes vadības padomei apkopojumu par saņemto informāciju no vairākām pašvaldībām un lauksaimnieku organizācijām par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību. Krīzes vadības padome pēc ZM uzklausīšanas lems par tālāko rīcību.
ZM, operatīvi izvērtējot normatīvos aktus, informē, ka saistībā ar ES fondu atbalsta maksājumiem un Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstītajiem projektiem jau šobrīd ir iespējamas atkāpes nosacījumu izpildē, nepiemērojot sankcijas un atbalsta samazināšanu vai tā atmaksu.
ES regula un MK noteikumi nosaka, ka sausuma radīto šābrīža situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtējai situācijai, jo tā būtiski ietekmē daudzu lauku saimniecību darbību. Regulā arī noteikts, ka nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir arī ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai.
Tādējādi, ja ES fondu atbalsta līdzekļu saņēmēji un LAP projektu realizētāji ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ šobrīd nevar sasniegt izvirzītās ES prasības, Lauku atbalsta dienests (LAD) soda sankcijas viņiem nepiemēros. Tā kā sausums ilgstoši valda visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem ar individuāliem iesniegumiem LAD nav jāvēršas.
Zemkopības ministrija sekos līdzi situācijai laukos, konsultējoties ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ekspertiem un lauksaimniekiem, lai apzinātu un vērtētu sausuma ietekmi lauksaimniecībā. Pagaidām gan netiek apspriests jautājums par kompensāciju izmaksāšanu zemniekiem, kuriem lauksaimniecības kultūras cietušas sausumā.
22.06.2018.