"Aiz kokiem nepazaudēt mežu" un "Mežu pētīšanas stacija Kalsnavā" – divas izstādes, kas tapušas Madonas muzeja darbinieku un mežinieku sadarbības rezultātā, muzeja izstāžu zālēs var aplūkot līdz 26. septembrim. Varbūt tās ir arī aizsākums meža muzeja veidošanai Latvijā.
Atklājot izstādes, Madonas muzejā norisinājās svinīgs Meža dienu pasākums, kas 29. aprīlī sapulcēja gan dažādu paaudžu mežiniekus, gan muzeja darbiniekus. Meža nozares darbiniekiem tas bija kā salidojums muzejā, kad izdodas satikties vienas nozares laikabiedriem. Meža profesiju ļaudis Madonas muzejā sveica direktore Līvija Zepa. Par izstāžu veidošanu viņa pateicās autoriem – Brigitai Balodei un Indulim Zvirgzdiņam, par noformējumu – Vitai Mālniecei un Ilzei Gaujēnai.
– Domājot par mežu un ikdienu, liekas, ka latviešu tautai mežs ir svētvieta. Gribētos, lai mūsu jaunajai paaudzei izdotos nosargāt Indrānu tēva ošus. Kā mēs kopsim, saudzēsim, izzināsim mežu, tāds pats gandarījums būs arī mums. Mežs latviešu tautai ir bijis patvērums, kad tas ir glābis cilvēkus kara laikā, mežs ir bijis arī izdzīvošanas avots gan senlatviešiem, gan mūsdienās. Mežā nogriežam šūpuļa kārti, ar mežu beidzas mūsu aiziešana. Izstāde ir goda un cieņas apliecinājums visiem, kuru darba mūžs ir bijis saistīts ar mežu.
Pēc direktores uzaicinājuma ar klusuma brīdi tika pieminēti mūžībā aizgājušie izcilie meža zinātnieki Antons Kažemaks un Irenejs Tjarve.
Aizsākums meža muzejam?
– Kas būtu Latvija bez mežiem, kas būtu meži bez īsteniem meža saimniekiem, meža ļaudīm? Īsto mežinieku priekšā noliecu galvu par to, ko esat paveikuši mūsu mežu augšanā, kopšanā un veidošanā. Īpašs paldies par to, ka izstādes ir tapušas Meža dienu ietvaros. Paldies Madonas muzeja darbiniekiem, kas atbalstīja šo ideju, varēja to pilnveidot, – par sadarbību pateicās Madonas virsmežniecības virsmežzinis Arvīds Greidiņš.
– To, ka mežam Madonas novadā ir tik liela nozīme, apliecina daudzie cilvēki, kas ir ieradušies uz izstādes atklāšanu, – novērtēja Indulis Zvirgzdiņš.
– Ticu, ka mežam tika dots un vēl tiks dots liels ieguldījums, ka tāda ir mežinieku būtība un sūtība, – uzrunā atgādināja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs. Viņš piebilda, ka Madonas novada ģerbonī zaļajai krāsai, kas simbolizē mežu, būs liela loma.
Veronika Bambe no Kalsnavas muzejam bija nodevusi daudz dokumentu, liecību, fotogrāfiju. – Nolēmām, ka mežinieku vēsture muzejā būs kā bankā. Sadaloties dažādās organizācijās, ir neliels sajukums, un mēs mēģinājām materiālus sašķirot pa tēmām un nodot Madonas muzejam dāvinājumā. Galvenā vērtība jau ir atmiņas, ko sniedz pensionētie meža darbinieki, viņu nenovērtējamais darbs.
Savu mīļāko dzejoli visiem, kas mīl mežu, skandēja Lubānas MRS bijušais direktors Uldis Krūmiņš.
– Kas mīļš, to parasti atceras. Darba gaitas Lubānā sāku 1964. gada rudenī, nostrādāju 18 gadu. Muzejam veltīju materiālus par mežinieku spartakiādi, kas notika Madonā. Šīs izstādes patiesi varētu būt sākums meža muzejam. Ja visas Latvijas mežiniekiem būs uzņēmība un vēlēšanās, tad visu var atrisināt. To pierāda Madonas piemērs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.05.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ