Mētrienas pagasta zemnieku saimniecības „Rubeņi" sēta priecē katru atbraucēju. Zied puķes, sakopts pagalms. „Rubeņos" patlaban saimnieko Rolands Kaļeiņikovs.
Uz zemnieku saimniecību „Rubeņi" jābrauc pa ceļu, kas no Mētrienas ved uz Atašieni. Mūs, atbraucējus, sagaida simpātiskais mājas sargs Rikis.
– Zemnieku saimniecība tika izveidota pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, galvenā saimniece bija mana māte Alīna. Viņa ļoti daudz ko „Rubeņos" izdarīja. Pienāca laiks, kad vajadzēja doties pelnītā atpūtā. Viņa šobrīd saņem Eiropas Savienības pensiju. Savukārt sieva Sandra ir skolotāja, strādā Jēkabpils rajona Atašienes vidusskolā, – stāsta Rolands Kaļeiņikovs.
– Tad sanāk, ka visas rūpes nu gulstas uz jūsu pleciem?
– Tā nu sanāk gan. Saimniekošanu uzņēmos pirms diviem gadiem – tas nav viegli. Katru dienu nākas risināt dažādas problēmas. Darbs dzen darbu. Šodien, piemēram, kad mēs sazinājāmies pa mobilo telefonu, es strādāju pļavā. Vēl tāds neliels gabals bija palicis nenopļauts, bet arī tas ir jānokopj, nevar taču pieļaut, ka pavasarī tur pletīsies kūla.
– Ar ko nodarbojas jūsu zemnieku saimniecība?
– Nodarbojamies ar piena ražošanu, audzējam jaunlopus. Visu gatavojam paši – sienu, skābsienu utt. Un darām to pašu spēkiem. Strādnieku mūsu saimniecībā nav, ir tikai viena slaucēja. Bez tāda palīga saimniecībā, kur ir 20 slaucamo govju, iztikt nevar. Vēl mums ir 31 jaunlops. Audzējam gaļai. Daļa būs arī nākamās slaucamās govis. Gaļai audzējamie lopi tiek realizēti, kad tie sasnieguši apmēram 300 kg svaru.
– Cik liela ir saimniecība?
– Manā rīcībā ir 84 ha zemes. Tas nav pārāk daudz, bet nav arī maz. Galvenokārt šo zemi izmantojam lopbarības audzēšanai, zālei. Graudaugus nav iespējams audzēt. Mūsu tīrumos bieži ciemojas mežacūkas, līdz ar to graudus audzēt neatmaksājas. Jūtam to, ka atrodamies dabas rezervāta tuvumā. Mežacūkas tur mīt brīvi un pie reizes dzīvojas arī pa apkārtējiem laukiem.
– Kur realizējat pienu?
– Nu jau 6 vai 7 gadus sadarbojamies ar Preiļu uzņēmumu „Preiļu siers". Katru rītu ap pulksten 5.30 uzņēmuma autocisterna ierodas un paņem mūsu pienu. Sadarbība ir laba, un mēs nevēlamies ko mainīt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 26.08.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto