Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

No egles mežā līdz guļbūvei

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 04.08.2016.

No egles mežā līdz guļbūvei
Burtu lielums

IK "Viesiens" Aronas pagastā ir dibināts šā gada februārī. Nosaukums ir izvēlēts ne tikai par godu vietai – Viesienai, bet arī bijušajam īpašniekam trimdas latvietim, dramaturgam Jānim Gulbītim, kam pseidonīms bija Jānis Viesiens.

IK "Viesiens" ražotne atrodas saimniecībā "Rapši". Savulaik te nodarbojās ar piena lopkopību. Tagad specializācija ir cita – galdniecība, mēbeļu ražošana un guļbūvju celtniecība. Uzņēmumā "Viesiens" strādā tā īpašnieks Reinis Miezājs kopā ar meistariem Mārtiņu Ozoliņu un Ervīnu Freiju.

Visus vieno… koks

Uzņēmuma dibinātājs Reinis Miezājs atklāj: – Visi esam partneri, un mums visiem patīk koks. Ziemas mēnešos gatavojam mēbeles, vasarā – guļbūves mājas, pirts namiņus, sirdsmājiņas, lapenes u. c. Esam universāli ļaudis, kas dara visu, sākot no baļķa sagatavošanas līdz mājai. Kādreiz gandrīz katrā saimniecībā bija ēveļbeņķis, un vajag tikai padarboties ar koku, tad arī viss aiziet. Protams, gan zināšanas nepieciešamas, gan uzņēmība, jo materiālu sagatavošana no koka līdz baļķim, būvēšana ir ilgstošs darbs, māja top pusgada laikā, un pa šo laiku nedrīkst salūzt, jo ir visādi apstākļi, kaut vai lietainais laiks, kā tagad, kad līst katru dienu, jābūt arī iedvesmai. Dažreiz baļķi liekas tik smagi, un mums ir kapitāli baļķi. Tas arī raksturo uzņēmumu "Viesiens", ka mūsu baļķu diametrs pēc apstrādes ir 35-40 cm, un tādas egles ir augušas vietējos mežos. Guļbūvēm izmantojam tikai vietējo materiālu, daļa nāk no pašu meža, bet daļa – nopirkta no meža īpašniekiem. Koks ir īpašs, ar savu smaržu, sveķu aromātu, un rezultāts ir ekoloģiska guļbūve.

Guļbūvju celtniecība apgūta Norvēģijā

Reinis Miezājs atzīst, ka guļbūvju celtniecībā izmanto norvēģu pieredzi. Pirms tam ir daudz strādājis mēbeļu ražošanā, Rīgā – lielā mēbeļu uzņēmumā. Vestienā 2007. gadā dibināts mēbeļu ražošanas uzņēmums "Wester", kur ražoja mēbeles valsts iestādēm. – Kad Latvijā sākās dižķibele, valsts pasūtījumi apsīka, viss pāris mēnešos beidzās. Bija jādomā kas cits. Aizbraucu uz Norvēģiju, sāku strādāt pie guļbūvēm, un šis darbs iepatikās. Periodiski tur uzturējos pa trim, sešiem mēnešiem, sekoja projekts pēc projekta, pēc pāris gadiem atvedu mājās jaunu profesiju. Šis laiks bija ļoti vērtīgs, jo tikos ar guļbūvju skolotāju Džordžu Fulleru, kas ir Norvēģijā ļoti pazīstams, daudz uzzināju par guļbūvju tehnoloģiju. Tagad ceļu guļbūves pats, liekot lietā zināšanas un praksi. Rokraksts ir savs, bet izmantoju norvēģu guļbūves paksi, kas jau latviskots. Norvēģijā tas ir asāks, mēs to nedaudz noapaļojam, lai ir latviskāk. Uzskatu, ka latvieši ir ļoti talantīgi, visu prot un paši dara.

Gan darbs, gan talants

Reinis Miezājs atzinīgi novērtē savus partnerus: – Ir nepieciešamās zināšanas, neatlaidīgs darbs, arī talants. Trijatā visi esam sastrādājušies. Mūsu starpā ir sadraudzības un partnerības forma, nav stingri noteiktas attiecības "priekšnieks-padotais", jo tas praksē ilgtermiņā nedarbojas. Te ir cieši jāsadarbojas, jo, kad ceļ baļķi, vienā galā ir viens, otrā – otrs, un jāstrādā saskaņoti.
Mārtiņš Ozoliņš par savu ceļu līdz guļbūves māju būvēšanai pastāsta: – Tā ir vectēva skola. Dzīvoju Lauterē. Sākās viss ar senu darbarīku – namdara kaķējamo cirvi, kas saglabājies no Ulmaņlaikiem. Kādreiz tas bija ļoti būtisks darbarīks, ar ko strādāja vecvectēvs. Arī tagad izmantojam gandrīz katru dienu. Kad vectēvs strādāja, biju pārāk mazs, lai ko apgūtu, bet tehniskais pamats tika ielikts. Zināšanas apguvu Rīgā, Celtniecības koledžā, un praksē, tagad – darbā pie Reiņa. Pirms tam strādāju Lielbritānijā, atgriezies no ārzemēm, iepazinos ar Reini, pašlaik strādāju IK "Viesiens".
Arī Ervīns Freijs atklāj, ka ir strādājis guļbūvju ražošanas uzņēmumā: – Pirms tam strādāju Smiltenes pusē, kur notika guļbūvju rūpnieciska ražošana. Uzzināju, ka Viesienā ir uzņēmums, kurš gatavo guļbūves, kas mani interesē. Kas zina, varbūt nākotnē pats sadomāšu uzbūvēt māju. Darbs ar koku patīk, koku mežā netrūkst.

Meistariem – process, klientiem – rezultāts

Uz jautājumu par to, cik ilgā laikā top guļbūves māja, Reinis Miezājs atbild: – Mums laiks darbā paiet ātrāk nekā klientam, kas gaida, kad beidzot māja būs gatava. Piemēram, 100 kvadrātmetru guļbūvi no egles mežā līdz jumtam IK "Viesiens" uzceļ apmēram sešu mēnešu laikā. Koka celtne top, trīspusēji sadarbojoties klientam, kas dara zināmas savas vēlmes, arhitektam, kas vizuāli visu projektu uzliek uz papīra, un būvniekam, kas ieceri īsteno. Patlaban IK "Viesiens" gatavo savu lielāko māju, bet Norvēģijā lielākā guļbūve tika celta 120 kvadrātmetru platībā. Darba laukumā viss nams top saliekamā veidā. Konstrukcija top gluži kā spēlē ar "lego" klučiem, tikai milzu izmērā, ko pārved līdz vietai, kur tiek uzcelta guļbūve. Kad ar ceļamkrānu būvi liek kopā, ir tāda izjūta – kā viss acu priekšā izaug.
Savukārt, galdniecības telpas atrodas "Rapšos", kur top skaistas interjera mēbeles. Arī frizētavai "Diadēma" Madonā, kur strādā Reiņa sieva Ilze, pēc individuālām skicēm mēbeles izgatavotas savām rokām.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px