Mitrais un sutīgais laiks ir labvēlīgs kartupeļu lakstu puves attīstībai, kas daudzviet vērojama tīrumos.
Kartupeļu lakstu puve ir viena no postošākajām kartupeļu slimībām, kas inficē kartupeļu stādījumus katru gadu. Slimības nodarītie zaudējumi ir atkarīgi no kartupeļu šķirnes uzņēmības pret lakstu puvi, izstādītā sēklas materiāla kvalitātes, klimatiskajiem laika apstākļiem – cik tie slimības attīstībai labvēlīgi ir izveidojušies.
Jau jūnija trešajā dekādē Latgales reģiona novadu lauku saimniecībās tika konstatēta kartupeļu lakstu puve – lapu forma, kas novērota mazdārziņos agro šķirņu kartupeļu stādījumos.
Kartupeļu lakstu puvei ir divas formas – lapu un stublāju. Stublāju forma ir daudz agresīvāka, jo inficētais stublājs kļūst trausls, viegli nolūst, slimībai izplatoties, arī augs daudz ātrāk aiziet bojā. Stublāju formas infekcijas galvenais cēlonis ir iestādīts inficēts sēklas materiāls, protams, infekcija var pārvietoties no inficētiem laukiem ar lietu un vēju. Stublāju formai uz stublāja, lapu kātiem dažādās vietās redzams tumšs plankums bez apsarmes, to bieži jauc ar kartupeļu stublāju melnkāju un baltkāju, dažkārt bojājums atgādina nekrozi.
Lapu formai raksturīgās infekcijas pazīmes – lapas virspusē brūngans plankums, bet lapas apakšpusē gar atmirušo brūno un veselo zaļo audu malu balti pelēcīga apsarme. Apsarme labāk saskatāma mitrā laikā. Kartupeļu lakstu puves lapu formu bieži jauc ar kartupeļu lapu sausplankumainību, kurai lapu apakšpusē nekad neveidojas apsarme.
Kartupeļu lakstu puve no inficētiem augiem ar lietus un vēja palīdzību izplatās tālāk, inficējot jaunus augus. Lietus laikā caur augsni tiek inficēti jaunie bumbuļi, bet ražas novākšanas laikā, bumbuļiem saskaroties, notiek tālāka infekcija.
Plašāku informāciju var iegūt Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā www.vaad.gov.lv vai zvanot reģiona prognožu speciālistam.
Latvijā 2010. gada Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ir iekļauts plašs fungicīdu klāsts kartupeļu lakstu puves ierobežošanai. Izdarot pareizu fungicīdu izvēli un veicot kvalitatīvu, savlaicīgu smidzinājumu, var veiksmīgi to ierobežot.
Pirmais smidzinājums ir jāizdara profilaktiski – īsi pirms kartupeļu lakstu sakļaušanās vagās vai parādoties slimības pirmajām pazīmēm.
Autore: ANITA TRŪPA,
VAAD Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte agronomijā