LPKS “Barkavas arodi” graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kvota 2024. gada sezonā paredzēja nopirkt no zemniekiem ap 40 000 t ražas, bet šoruden tā nav izpildīta. Līdz šim kopumā iepirkts ap 24 tūkstoši tonnu graudu, jo zemnieku saimniecībās neizauga cerētā raža.
Aicināju LPKS "Barkavas arodi" izpilddirektoru Albertu Gailumu raksturot 2024. gada labības iepirkšanas sezonu:
– Kā jau zemnieki uzsver, nav divu vienādu gadu, un šis manā skatījumā lauksaimniekiem bija visai dīvains. Būtu optimāla raža, ja "Barkavas arodos" būtu pieņēmuši kaut vai 28 tūkstošus tonnu graudu. Ziemājus, īpaši rapsi, bija nobeidzis sals. Ja atceramies, mūsu reģionā arī ziemas rapsis viss bija izsalis, no 1500 iesētajiem hektāriem bija atstājami augšanai tikai kādi 20-30 ha, pārējais bija pārsējams. Tika iesēts vasaras rapsis, cerības liktas uz to, bet izauga – kā nu kuram. Tie, kas kūla pēdējie, gan saka, ka ir bijis diezgan labs birums.
Ziemas kviešu šķirnes, kas pēc ziemošanas izskatījās pabojātas, nedeva cerēto ražu. Savukārt vasarājiem it kā viss bija labi, arī nokrišņi bija, varbūt maija salnas kaut ko aizkavēja. Savādi, bet vairāki graudaudzētāji ir dalījušies novērojumā, ka vārpas bija, toties graudu iekšā nebija. Vasaras kvieši bija ļoti plāni, vidējā raža – knapi ap divām tonnām no hektāra. Arī pākšaugi tāpat – neiedeva to ražu, ko gaidīja, un zemnieki brīnās, kāpēc tā. Nekas īsti ražīgs nav izaudzis ne no lauka pupām, ne zirņiem.
No tā daudzuma, ko iepirkām, pārtikas kvalitāte ir apmēram pusei graudu. No kopumā iepirktajiem 18 tūkstošiem tonnu kviešu, pārtikas kvalitātei atbilst nepilni 9 tūkstoši tonnu. Ar pākšaugiem ir līdzīgi. No 1100 tonnu iepirkto lauka pupu pārtikas kvalitātei atbilst 600 tonnu. Zirņu tika iepirkts 1800 tonnu, pārtikas kvalitātei atbilst 1500 tonnu, lopbarības zirņu ir pamaz. Salīdzinoši maz ir iepirkts miežu; kaut bija apsēts daudz hektāru, raža ir minināla. Lielākajiem miežu audzētājiem raža svārstās ap 4 t/ha. Pavasarī Kurzemes un Zemgales saimnieki teica, ka būs rekordražas, mūsu LPKS "LATRAPS" graudu nodaļa plānoja, ka būs par 20 % lielāks ievākums nekā pagājušajā gadā, bet nav. Var tikai pētīt, kas ir pie vainas bez laikapstākļiem. Atkal viens gads zemniekiem ir pagājis, tas nav bijis labvēlīgs, atkal cerība tiek likta uz nākamo gadu. Arī šīs rudens ir dīvains – zemnieki iesēja ziemājus, un … iestājās vasara, arī sausums. Tagad daudzi tīrumi izskatās kā dzeņa vēders. Tad atkal ir jāgaida ziema, un ej nu paredzi, kā būs.
Nākamā sezona lauksaimniekiem varētu būt grūta, jo šī gada ražas apjoms un cenas ir zemākas, kas ietekmē finansiālo situāciju un iespējas investēt nākamajā gadā.
08.10.2024.