Šopavasar, raugoties uz ziedu kupenām ābeļu vainagos, visi, kam ir kāds augļkoks, cer, ka rudenī būs arī bagāta ābolu raža.
Mārcienas pagasta piemājas saimniecībā "Lejas Vāveres", iegādājoties 8 ha kādreizējās augļkopības saimniecības "Iedzēni" ābeļdārza, arī ar apbrīnu raugās uz ziedošajām vecajām ābelēm. Saimniece Ieva Galiņa stāstīja: – Šogad ābeles zied kā trakas, un agrās jau pārziedējušas. Rit trešais gads, kopš mums ir daļa no "Iedzēnu" ābelēm. Ilgi domājām, pirms nopirkām. Taču ābolu gribas, un kādu daļu ābeļu var saglābt. Nopirkām, saprotot, cik daudz darba vajadzēs ieguldīt, lai sakoptu ābeļu vainagus. Izvācām lieko "mežu" un nedaudz sakopām no apakšas. Esam saglābuši ap pāris hektāru, jo ābeles bija vecas, nekoptas. Taču, izgriežot sausos, nedzīvos un liekos zarus, ābeles aizpagājušajā gadā mūsu pūles atmaksāja ar āboliem. Izrādās, ka ābeles var dzīvot un ražot 100 gadu un vairāk (ar piebildi – ja tās tiks koptas). Izkoptas tās vēl ražos un ražos, ka nemaz nolasīt nespēsim. Aizpērn jau nogaršojām un vērtējām ābolus, un to bija daudz. Izspiedām tik daudz ābolu sulas, kā vēl nekad. Pagājušajā gadā, kad ziedēja ābeles, uznāca salna, un rudenī ābolu nebija. Šogad, kad viss ābeļdārzs zied, paldies Dievam, salnas gāja secen, jācer, ka ābolu būs daudz.
Kopš 1996. gada, kad augļkopības saimniecība "Iedzēni" izjuka, pagājuši 20 gadu. Ja būtu palikusi kā valsts selekcijas un izmēģinājuma saimniecība, varbūt vēl visa godība tiktu saglabāta. Kad mēs iegādājāmies daļu dārza (tagad tas sadalīts pa daļām, ar vairākiem īpašniekiem), tas izskatījās pamests un nekopts, bet ābeles aug, arī roku nepieliekot. Te jau ir tikai roku darbs, un darbaroku vienmēr pietrūkst. Katrai ābelei klāt ir jāpieliek trepes, ar tehniku te neko daudz nevar panākt.
Uz jautājumu par to, kur ābolus turpmāk liks, ja būs laba raža, Ieva Galiņa atbildēja: – Ziemas šķirnes varēs novākt un salikt pagrabā, un ir tik labi āboli, kas glabājas līdz pat Lieldienām. Žēl, ka nezinu šķirnes, un mūsu šķirošana rudenī, kad atbraucām uz dārzu, bija apmēram šāda – skābs, salds un rūgts. Taču ir arī ļoti garšīgi āboli. Daļu noteikti varēs izspiest sulā, jo nopirkām savu sulu spiedi. Katru gadu spiežam sulu, ir bijis līdz pat 500 l savas ģimenes vajadzībām. Vākt ābolus sulai aicinām arī draugus. Dodam tos arī saviem gaļas šķirnes lopiņiem, kas arī novērtē vietējos vitamīnus. Pirmajā gadā, kad mēs te darbojāmies, bija atbraucis kādreizējais "Iedzēnu" selekcionārs Rūdolfs Dumbravs. Viņam varēju prasīt, bet te jau ļoti daudz bijuši hibrīdi, kas audzēti izmēģināšanai, kam nav šķirnes nosaukuma. "Iedzēnu" ziedu laikos jau pētīja, kāda būs šķirnes izturība pret slimībām, apstākļiem ziemā, garšas īpašības, ābolu glabāšanos u. c. Te bija specifiska laboratorija. Rūdolfs Dumbravs mūs vēl izglītoja, sniedza profesionāļa padomu, kas un kā ābeļdārzā darāms, kur pie mūsu mājas būtu piemērotākā vieta ābelēm.
No Sarkaņu pagasta stādaudzētavas "Poļvarka" saimniecības "Lejas Vāveres" saimnieki iegādājās arī jauno augļkociņu stādus – puspunduru ābeles un bumbieres – tik, cik vajag vienai ģimenei. Jaunais augļudārzs iestādīts pie mājām. Arī jaunās ābeles jau zied, izskatās, ka būs arī pirmie āboli, ko nogaršot.
Laukos – miljons darbu
– Te, laukos un savā saimniecībā, dzīvojam jau tik ilgi, cik dēlam ir gadu – astoņi. Ar bērnu ratiņiem te visu esmu krustu, šķērsu izbraukājusi. Laukos ir miljons lietu, ko darīt, – intervijā "Staram" reiz atzina Ieva Galiņa, kas mācījās un strādāja Rīgā, pēc augstskolas – arī Ekonomikas ministrijā par valsts sekretāra palīdzi. Nomainījusi dzīvi Rīgā pret saimniekošanu laukos – Mārcienas pagasta piemājas saimniecībā "Lejas Vāveres" (atrodas pavisam tuvu mammas Maijas Galiņas saimniecībai "Jānīši"), Ieva nu kopā ar dzīvesbiedru Jāni Vītolu audzina dēlu Kārli Augustu, meitu Evu Maiju. Līdzās ģimenes rūpēm ir jaunas intereses – izveidota šķirnes lopu saimniecība ar ‘Aberdinangus' gaļas lopu ganāmpulku, aug ‘Romanovu' un ‘Merino' šķirnes aitas. Dzīvniekus realizē kā šķirnes lopus. Pārrunājot arī situāciju lauksaimniecībā, iepirkuma cenas un pārspriežot, ko lai laukos tur, kas būtu izdevīgi, saimniece sacīja: – Visas telītes paturu, un četros gados ‘Aberdinangus' ganāmpulks ir izaudzis līdz vairāk nekā 80 lopiņiem. Kautsvarā vislabāk dot šveiciešiem, kad atbrauc pārstāvis, paskatās, pasaka cenu, un, ja tā neapmierina, var nepārdot. Daļa tiek realizēti kā šķirnes dzīvnieki.