Zemnieku saimniecība „Kārkliņi" apsaimnieko teju piecus simtus hektāru zemes četros Madonas novada pagastos – Barkavas, Ošupes, Praulienas un Mētrienas, kur barkavietis Ivo Grigorjevs audzē graudaugus, pākšaugus un sēklas graudus.
– Šogad bija 450 hektāru apsētas platības, bet nākamajā gadā tā būs jau tuvu 500 ha. No kopējās platības vairāk nekā 100 ha ir īpašumā, bet lielākā daļa platības tiek nomāta. Paņemot zemi nomā, ja ir kāds gabals iepriekš neapstrādāts, aizaudzis, to savedam kārtībā un apstrādājam. Pavisam nesen pabeidzām tīrīt aptuveni 10 ha zemes, kurus nebija iespējams izmantot graudu audzēšanā. Vēl ir atlicis savest kārtībā meliorāciju, un arī tur tiks sēti graudi, – stāsta zemnieku saimniecības „Kārkliņi" saimnieks Ivo Grigorjevs. – Ar brīvajām zemēm ir diezgan sarežģīti, to nav, bet situācijas ir dažādas – kāds beidz saimniekot, cits nevar vienoties ar nomnieku, tad piedāvā zemes citiem. Brīvās zemes ir uz izķeršanu.
Saimniecības galvenā specializācija ir graudkopība, sēklas graudu audzēšana, kā norāda saimnieks, pakāpeniski tiek plānots saimniecību pārveidot par sēklaudzēšanas saimniecību.
– 2016. gadā radās doma, ka audzēšu sēklas graudus, tikai šogad tas viss ir īstenojies, bet strādāt ar pilnu jaudu varēs nākamajā gadā. Katru gadu tos sēju, palielinot daudzumu, platības. Šogad tika būvēts graudu pirmapstrādes un glabāšanas komplekss, kas ir nepieciešams nosacījums, lai darbotos ar sēklkopību, – atklāj Ivo Grigorjevs. – Audzēti tiek gan ziemāji, gan vasarāji, bet pamatā – ziemāji. Sēklas audzēšanai ir nopietnāki nosacījumi, salīdzinot vienkārši ar graudaugu audzēšanu. Sēklai nevaru audzēt vienu ataudzējumu laukā otru gadu pēc kārtas. Vispirms ir bāzes ataudzējums, pēc tam seko C1, tad tiek mainīta kultūra. Starplaikā audzējam zirņus, tad rapsi – kultūras praktiski neatkārtojas. Šogad pirmo gadu iesējām 10 ha cieto kviešu. Tas ir izmēģinājums, kā tie būs izdevušies, varēsim spriest nākamajā gadā. Ja rezultāts apmierinās, tad turpmāk audzēsim arī tos. Manīsim, kā veiksies ar nokulšanu un sēklas sagatavošanu. Nav lielas izvēles, ko var audzēt, mēs audzējam to, kas ir pieprasīts tirgū. Tāpat audzēšanu un graudaugu izvēli nosaka dažādi faktori – laikapstākļi, augsne. Pēdējos gados ziemas ir bijušas īpaši labvēlīgas. Arī rudens bija samērā sauss, līdz ar to viss tika izdarīts laikus. Vienubrīd gan bija mitrāks, likās pat, ka ziemāju neiesēsim tik, cik paredzēts, bet laikapstākļi stabilizējās un paveicām plānoto. Šobrīd jau viss ir labi sadīdzis, bet to gan es varu apgalvot tikai par savu saimniecību un mūsu apstrādātajiem laukiem. Citur var novērot, ka lauki nav pilnībā sadīguši.
Lai arī varētu šķist, ka graudu audzēšana, salīdzinot ar citiem lauksaimniecības veidiem, lielas rūpes neprasa, Ivo Grigorjevs norāda, ka tas tomēr ir ļoti atbildīgs
darbs.
– Mierīgāks laiks ir ziema, bet regulārs darbs norit visu gadu. Ziemā vairāk tīram apaugumu, grāvjus, iekopjam neapstrādātu zemi. Šobrīd lauki jau ir apstrādāti ar rudens herbicīdu un mikroelementiem, lai dīgsti saņemtu papildu barības vielas un tiktu apkarotas nezāles. Pabarojot ar mikroelementiem, augi ir spēcīgāki un labāk ziemo, savukārt pavasarī ātrāk sākas veģetācija, nav nezāļu, līdz ar to tie var turpināt cerošanu, nobriest. Lai būtu raža, graudaugiem ir jāpalīdz, ne tikai nodrošinot barības vielas, bet arī uzmanot no kaitēkļiem un slimībām. Viens no kaitēkļiem ir tripsis, bet lielu postu var nodarīt laputis, tās pārvietojas uz vārpu un no grauda izsūc sulu. Ja laukā to ir daudz, lauks tiek nomiglots. Jau divus gadus vairs neaudzējam vasaras rapsi. Nav iespējams cīnīties ar spīduli. Tam ir izveidojusies rezistence, miglošana nav risinājums, tāpēc pareizākais – atteikties no šī kultūrauga audzēšanas. Ar ziemas rapsi tādu problēmu nav. Pēdējos gados tas ļoti labi pārziemo. Aizvadītās divas ziemas ir liels ieguvums visiem graudkopjiem. Pēc tādām visi ziemāji dod ļoti labu ražu. Tāpat izmantojam regulatorus. Katru lauku vērtējam individuāli, skatāmies, kā augs aug, cik stabils tas ir, balstāmies arī uz laikapstākļiem. Šajā pavasarī regulatorus nelietojām, jo to darīja salnas, – skaidro Ivo Grigorjevs.
Saimniecībai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar „Scandagra", un „Kārkliņos" tiek audzētas to šķirņu sēklas, ko visvairāk pieprasa uzņēmuma klienti.
– Nezinām, kā izveidosies tirgus, tāpēc audzēt graudus tikai zemniekiem, nezinot, vai būs pieprasījums, nevar atļauties. Realizācija ir ļoti būtiska, sadarbība ar šādām kompānijām ir ļoti nozīmīga. „Scandagra" piedāvā sēklas, izvēlamies tās, kuras tirgū ir vairāk pieprasītas. Tās audzējam, sertificējam un tirgojam tālāk, šajā gadījumā – zemnieku saimniecībām, – stāsta saimnieks.
Domājot par nākotni, nevar zināt, kā viss pavērsīsies, kā noritēs saimniekošana, tāpēc jau ilgāku laiku Ivo Grigorjevs bija ieplānojis saimniecību nodrošināt ar kalti.
– Graudu pirmapstrādes un glabāšanas komplekss tika izbūvēts šajā gadā. Izmēģinājām ar vasarājiem, viss darbojas, un nākamajā gadā varēsim darboties ar pilnu jaudu. Kompleksa izbūve bija mans mērķis, kas ar LAD atbalstu ir īstenojies. Nākamais solis ir papildu graudu torņu izbūve. Sākotnēji bija plānots viens liela tilpuma tornis, bet, tā kā ir dažādi ataudzējumi, tie katrs ir jāglabā atsevišķā tornī. Bet pats galvenais mērķis noteikti ir pakāpeniska pāreja uz sēklaudzēšanas saimniecību.
16.10.2020.