Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad lauksaimniekiem raizes jau patlaban sagādā maijvaboļu masveida savairošanās, jo to kāpuri apdraud gan koku jaunaudzes, gan citu augu apakšzemes daļas un līdz ar to šos kultūraugus kopumā.
Lauka maijvaboļu paaudze attīstās 4 gados. Augsnē ziemo dažāda vecuma kāpuri un vaboles. Vabole ir iegarena, 22-31,5 mm gara, melna. Taustekļi vālesveida, brūni, kājas brūnas. Galva un kājas dzeltenbrūnas.
Vaboles izlido maijā-jūnijā, barojas ar dažādu augu lapām, īpaši tām "garšo" ozolu un augļu koku lapas. Vaboles lido vakaros, dienā barojas koku lapotnēs. Pāris nedēļu pēc izlidošanas mātītes irdenā augsnē 10-20 cm dziļumā dēj olas pa 20-30 vienkopus, pēc pāris nedēļām atkārtoti dēj olas, viena mātīte pavisam izdēj 60-80 olu. No olām pēc 30-40 dienām izšķiļas 7-8 mm gari kāpuri, tie pārtiek no nedzīvām augu daļām, sīkām augu saknītēm. Pārziemojušajiem kāpuriem zem augsnes sasaluma kārtas nākamajā pavasarī jau galvenā barība ir augu saknes un citas augu apakšzemes daļas.
Lielāko daļu augu šie kaitēkļi bojā otrajā, trešajā un ceturtajā vasarā. Ceturtajā gadā tie barojas līdz jūnija beigām (sasniedz līdz 60 mm garumu) un iekūņojas 25-30 cm dziļumā. Pēc apmēram 30 dienām izkūņojas vaboles, tās paliek augsnē līdz nākamajam pavasarim.
Vaboles lido vakara stundās līdz ar krēslas iestāšanos. Tās labprāt lido uz ultravioleto gaismu, tad tās var pievilināt un savākt, tādējādi izķerot daļu vaboļu. 20. gadsimta sākumā plaši izplatīta bija maijvaboļu savākšana – agri no rīta maijvaboles no kokiem nokratot uz paklājiem (1936. gadā Latvijā savāca 12 t jeb ap 15 miljonu maijvaboļu). Tās izbaroja arī cūkām. Kāpurus augsnē var iznīcināt tikai mehāniski, ar augsnes apstrādes rīkiem. Nelielās platībās zemenes stāds, kuram sāk vīst lapas, ir jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Vieglākai kāpuru atrašanai var tos pievilināt, 7-10 cm dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes. Pēc pāris dienām vadziņu atrauš un savāc tur barojošos maijvaboļu kāpurus.
Maijvaboļu dabiskie ienaidnieki ir vārnas, krauķi, kovārņi, mājas strazdi, kaijas, skrejvaboles un kurmji.
Informāciju sagatavoja: VALSTS AUGU AIZSARDZĪBAS DIENESTS