Izrādās, ka dzīves ceļi ir saveduši kopā ne vienu vien pāri, kur satikušies Līga un Jānis. Barkavas pagasta ZS "Mālsalas" dzīvo un saimnieko Līga un Jānis Medņi, kas svinēja kāzas pagājušā gada 7. jūnijā.
Vai kādreiz barkaviete Līga domāja, ka viņas vīru sauks Jānis, un vai saikavietis Jānis iedomājās, ka sievu sauks Līga? Izrādās, Līgai Mednei (dzimusi Čepule) agrā jaunībā bijusi tāda nojausma, ka vīrs varētu būt vārdā Jānis, bet Jānim Mednim savu Līgu izdevās sastapt, atgriežoties mājās no Rīgas, kur mācījās un strādāja. Jānis dzīvei tomēr izvēlējās laukus, nevis Rīgu, un atgriezās ar domu palīdzēt vecākiem lauku saimniecībā Saikavā. Tomēr atgriešanās bija saistīta arī ar mīlestību.
Līgai lauku dzīvesveidu nemaz nav gribējies mainīt, jo no Čepuļu ģimenes, kur uzaugušas četras māsas – Līga, Dace, Ruta, Aija -, viņai ir bijusi spēcīga vilkme atpakaļ uz mājām, lauku dzīves un darba ritms ir iegājies kopš bērnības. Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes beigšanas jauniete atgriezās vecāku saimniecībā Barkavas pagasta ZS "Mālsalas", pārņēma saimniekošanu, lika lietā zināšanas, lai saimniecības attīstībai īstenotu projektus. Vecāku mājās vēl dzīvo arī māsas Daces un Arņa Avišānu ģimene.
Abi ar Jāni Medni liktenīgi satikās, dejojot vienā pārī Saikavas deju kolektīvā "Saikavieši".
Pagājušajā gadā, tikko precējušies, Līga un Jānis Medņi vasaras saulgriežos kopā ar deju kolektīvu līgoja Madonas estrādē Radio 2 pasākumā "Līgojam Madonā!", šogad Jāņus svinēs ģimenes lokā, laukos. Arī Jāņa mammu sauc Līga, bet Līgas tēvu – Jānis. Tāpēc arī 23. un 24. jūnijā būs jālīgo kopā ar jāņabērniem, kas, dziedot līgodziesmas, prasīs alu un sieru. Lauku mājās, kā vienmēr, būs iekārtota svinēšanas vieta, kur sapulcēties, būs arī pašu siets ķimeņu siers, pīrāgi, citi latviskie cienasti. Kādreiz Līgas tēvs Jānis laukos darījis alu pats, tagad par šo prasmju lietderību aizdomājies arī Jānis Mednis, kas teorētiski zina, kā to darīt, vien, kā visās lietās, vajadzīga pieredze, arī laiks.
Saimniecība "Mālsalas" ir dibināta 1992. gadā, līdz 2009. gadā to jaunā lauksaimniece Līga pārņēma savā vadībā. Izvēlētais saimniecības virziens ir piena lopkopība, fermā ir vietas 24 govīm, te ir izkopts ‘Latvijas brūnās' ganāmpulks. Saimniecība izmanto 50 ha zemes, dažādībai, drīzāk hobijam, tur arī aitas. Mammai Maijai Čepulei tagad ir pašnodarbinātās statuss, viņa slauc govis, tēvs Jānis līdzās citiem darbiem rūpējas arī par bišu dravu, lai kuplajai ģimenei būtu medus. Mājās visi darbi ir sadalīti, ikviens ģimenē zina, kas kuram ir jādara, – kam jāstāv pie plīts, kam jāravē puķu dobes, jāapļauj dārzā zāle, kam jāiet uz tīrumu, pļavu vai kūti. Prieks, ka ģimenei, māsām apprecoties, klāt nākuši vīriešu spēki. Pa vasaru mājās uzturas arī jaunākā māsa Aija, bet vecākā – Ruta – dzīvo Anglijā.
Jānis Mednis secina, ka arī pēc savas būtības nav pilsētnieks, "labāk laukos rakt grāvjus nekā sēdēt četrās sienās": – Tikko atgriezos no Rīgas un nodomāju – ko te, laukos, darīšu? Viss pamainījās, tagad laukos ir tik daudz darāmā. Arī vecākiem Saikavā ir bioloģiskā saimniecība "Kraujas", kur arī darba pietiekami. Pēc Praulienas pamatskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas beigšanas pamācījos arī divās augstskolās, bet dažādu iemeslu dēļ neizdevās studijas pabeigt. Patlaban Barkavas Profesionālajā vidusskolā mācos ESF finansētajā lauksaimnieku grupā, lai apgūtu tās zināšanas, kas vajadzīgas, saimniekojot zemnieku saimniecībā.
Barkavas pagasta ZS "Mālsalas" saimnieci, toreiz vēl Līgu Čepuli, "Starā" aicinājām uz sarunu pirms četriem gadiem, jo viņa no jauno lauksaimnieku vidus bija izvirzīta līdzdalībai konkursā "Sējējs 2011" grupā "Gada lauku attīstības projekts lauksaimniecībā". Ar ES naudas atbalstu tika iegādāts siena sagatavošanas tehnikas komplekts. Otrs projekts programmā "Lauku saimniecību modernizācija" sniedza iespēju ar ES naudas atbalstu iegādāties rulonu ietinēju. Tagad saimniecībai ir sava zāles lopbarības sagatavošanas tehnika, kas ļauj pļaut un sagatavot rulonus neatkarīgi, pašu izvēlētajā laikā. Jānis konstatē: – Vajadzību vēl ir daudz, bet jārēķina, ko var "pavilkt". Tagad, kad piena cena ir nokritusies, lielie zemnieki, kas "modernizācijas projektiem" ņēma iespaidīgus kredītus, raud, ka nevar savilkt galus. Mazie zemnieki dzīvo tā, kā var, ar apdomu. Var jau plānot projektus, bet, ja jāņem bankā kredīts, kas jāatmaksā, esi kā piesiets. Nebūtu jau slikti, ja arī mums būtu tā vai cita tehnika, bet piensaimniecībā nav stabilitātes. Agrāk bija viena piena iepirkuma cena, pēc tam – uz pusi mazāka. Rēķini un saproti, ka neiet gali kopā.
Līga piebilst: – Pienu iepērk AS "Preiļu siers". Arī šis uzņēmums piena iepirkuma cenu ziņā nav izņēmums, bet vismaz regulāri norēķinās. Mēs arī negribam sākt mētāties pa pasauli – no viena piena iepircēja pie cita, kas sola vairāk.
Abi ir vienisprātis, ka, laukos dzīvojot, par darba trūkumu gan nevar sūdzēties, drīzāk jādomā, kurš ir prioritārais darbs, kurš – var pagaidīt, kā arī jāprot piemēroties dažādiem apstākļiem. Jānis ir sapratis: – Es daudz neplānoju, jo ir jāvadās pēc laikapstākļiem, arī jāskatās, kurš ir steidzamāks darbs, bet kurš – vēl atliekams. Piemēram, zāles lopbarība ir jāsagatavo tad, kad tā ir visvērtīgākā – līdz Jāņiem. Vēl ir arī citi darbi, kas saimniecībā jāpaveic – jāuzlabo, jāatjauno.
Līga jau ir teikusi, ka laukos var dzīvot tikai bišķīt traki cilvēki, kam lauku dzīvesveids ir asinīs, kam patīk daba. Abiem ar vīru Jāni līdztekus dejošanai ir arī vēl viens kopīgs vaļasprieks – medības. Āfrikas cūku mēra dēļ mainījušies noteikumi, dzinējmedības nenotiek, var kāpt tikai luktā gaides medībās.
Jaunajai saimniecei tagad vairāk laika jāvelta mājas solim, virtuvei, arī jāgatavojas Līgo vakaram, jāsasien vairāki siera rituļi: – Piens jau rūgst, gatavošu biezpienu. Man garšo no biezpiena sietais siers, jo "ātrais siers" no svaigpiena nemaz tā nesanāk. Cepu arī tortes, pīrāgus. Ja cepsim uz grila gaļu, tā būs jāiemarinē. Ierasts, ka visi sanākam kopā 23. jūnija vakarā, kad cenšamies ievērot vasaras saulgriežu svētku tradīcijas. Būs jāuzpin arī vairāki ozolu vainagi, un īpašais – savam Jānim.