Pavasaris ir ieskrējies, dabā dominē dažādu toņu zaļā krāsa. Ar aprīļa vidu arī lauku saimniecībās ir iesākusies lauku darbu aktīvā sezona — citviet miglo ziemājus, citviet sēj pākšaugus, bet citviet cīnās ar meža zosu bariem sējumos.
Ošupes pagasta ZS "Lazdas" saimniece Alda Jansone, stāstot par pavasara darbiem, uzsvēra, ka Lubāna tuvumā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nosargāt apsētos tīrumus no meža zosu tūkstošiem. – Pavasara sēja nav uzsākta, un tagad arī nav vērts kaisīt graudus zosīm par barību. Tādēļ šonedēļ nekas netiks sēts. Taču nevarēs ilgi atlikt – vasarāji ir jāiesēj ap 160 ha, zirņi arī ir jāsēj, kamēr zemē kāds mitrums. Laikapstākļi tagad labi, bet maijā būs jāskatās, kad un ko varēs darīt. Sēt vasarājus agrāk par 15. maiju nemaz nedomāju, jo nav vērts barot ar graudiem gājputnus – visu noēdīs. Tur, kur zosis ir uzkavējušās, paliek melna zeme. Pavasarī pirms zosu atlidošanas ziemāji bija ļoti skaisti pārziemojuši. Diemžēl tagad ir tā, kā ir. Piemēram, tīrumā pie Lubāna ezera pēc zirņiem tika iesēti ziemāji, tur zosis ir nopostījušas sējumu. Bija iesēts ap 90 ha ziemas kviešu, un jau var redzēt, ka pāri maz kas palicis. Tik daudz zosu kā šopavasar nav bijis, un ar katru gadu to paliek arvien vairāk. Kamēr neatļaus pavasarī zosis medīt, nekas nemainīsies. Kā cīnāmies? Nekādi karodziņi nepalīdz, troksnis nepalīdz, ir jāiet apgaitā un zosis jātrenkā. Braucam ik rītu ar mocīti, nez cik reižu ejam ar kājām, baidām putnus, lai lido prom. Kādam ir jābūt dienu un nakti nomodā, kas to vien tikai dara, kā trenkā zosu barus.
Barkavas pagasta ZS "Jānīši" saimnieku Jāni Tomiņu patraucēju, strādājot tīrumā.
Viņš sacīja: – Zirņu sēju uzsāku 18. aprīlī, otrā tīrumā zirņu sēju atsāku 23. aprīlī. Plānots ar zirņiem apsēt nepilnus 100 ha. Augsne sēšanai ir gatava, apakšā ir mitrumiņš. Zirņi ir pateicīga kultūra ne tikai augsnes ielabošanai. Tos audzējot, mazāk ir jāiegulda minerālmēslos un augu aizsardzības līdzekļos. Taču izdevīgāk tomēr ir audzēt rapsi. Mūspusē lauksaimnieki pārsvarā audzē ziemājus, un ar tiem šopavasar viss ir kārtībā, pat ziemas rapsis ir pārziemojis, labi saņēmies, jau tuvu ziedēšanai. Skaisti izskatās arī ziemas kvieši. Jācer, ka nebūs kādu pavasara pārsteigumu. Šopavasar liekas, ka daba visus steidzina, netipiski agrāk arī sēja ir uzsākta, un ir jādara, ja zeme ir gatava. Protams, ir grūti pateikt, ko līdz ar to sagaidīsim, kādi vēl būs pārsteigumi. Esmu dzirdējis, ka Ošupes un Degumnieku pusē ir vājprāts ar meža zosu postījumiem, taču arī Barkavas pusē tās ir.
Atbildot uz jautājumu par sējas gaitu, Varakļānu novada ZS "Celmiņi" saimnieks Aivars Trops pastāstīja: – Ja godīgi, šopavasar strādājam, bet neko sasteiguši neesam. Bija iesēta starpkultūra, to miglojām, bet sēju uzsākām 23. aprīlī – Jurģu dienā. Sākam sēt zirņus, savu kārtu gaida arī kviešu lauki, un tad jau jutīsim, kādi būs laikapstākļi pēc karstajām Lieldienām. Klausāmies prognozes, vai sola salnas, vai būs lietus. Varbūt tas ir uz labu, ka pārlieku nesteidzamies, gan jau viss tiks apsēts. Vasarājiem ir atvēlēti apmēram 240 hektāri, no tiem lielāko daļu aizņems kvieši, zirņi augs 50 hektāru platībā. Zirņus audzējam jau kādus septiņus gadus, sadarbojamies ar LPKS "Barkavas arodi", "VAKS", kur realizējam ražu.
Ziemāju lauki izskatās labi, vairāk nekā 300 ha platībā aug ziemas kvieši un ziemas rapsis. Šī ziema bija silta, protams, bija minimāli mīnusiņi, zaļās lapiņas vietām apsala, bet ziemājiem nav tā skāde, kāda bija pagājušajā pavasarī. Tagad pēc aprīļa siltuma rekordiem viss steidzas augt, zāle zaļo pagalmā, un smejos, ka nav vēl apsēts, bet būs jau jāpļauj.
ZS "Celmiņi" graudkopībā ir ar pieredzi, iesākām 1994. gadā ar pirmajiem 10 hektāriem, toreiz gan vēl nesapratām, ko un kā darīt. Ir jāsaprot arī tas, cik ļoti lauksaimniecība ir atkarīga no dabas apstākļiem.
Uz vaicājumu par to, vai ir mazinājusies birokrātija, lai pieteiktos un saņemtu ES tiešmaksājumus, saimnieks izteica šādu vērtējumu: – Visu ar datoru izdarām, saprotam, kas tiek prasīts. Tīrumos strādājot, vairs nevajag pārlieku aizrauties ar fotofiksāciju.
25.04.2025.