8. un 9. novembrī LLKC Madonas nodaļas organizētās mācības aitkopībā apmeklēja ap 30 lauku saimnieku, kuriem jau ir aitu ganāmpulks vai arī to plānots izveidot vai paplašināt.
Statistikas dati liecina, ka beidzamajos 10 gados ievērojami – divas reizes – pieaudzis aitu skaits (no 53,9 tūkst. 2007. gadā līdz 106,6 tūkst. 2016. gadā). Salīdzinot ar 2015. gada beigām, aitu skaits pieaudzis par 4,3 procentiem. Kārļa Ulmaņa laikos Latvijā bija 1,3 miljoni aitu. Tas tikai norāda, ka aitkopība pamazām piedzīvo atdzimšanu un saimnieki aitas izvēlas turēt to vērtīgās gaļas dēļ.
Pirmajā mācību dienā nodarbības vadīja LLKC Bauskas konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka. Tika pārrunāta kooperācijas nozīme aitkopībā, kooperatīva izveidošanas priekšnosacījumi un saimnieciskā darbība. Praktiskajās nodarbībās lauku saimnieki dibināja kooperatīvu, taču šoreiz tas bija tikai mācību treniņš.
Otrajā dienā sekoja izbraukums, paviesojoties divās aitkopības saimniecībās – Mārcienas pagasta SIA "Lapene", kur savā pieredzē dalījās Nils Josts, un Ērgļu pagasta SIA "3 D Development", kur ar jauno aitu fermu, kas uzcelta pēc ugunsgrēka, iepazīstināja Dmitrijs Diks Bortņikovs.
Saimniecību apskatē piedalījās un noderīgus padomus sniedza Dr. agr., aitu vērtēšanas eksperte Latvijas Aitu audzētāju asociācijā Genovefa Norvele no Viļāniem un eksperte no Krāslavas Žeņa Lukaševica.
Nils Josts pastāstīja, ka kādreiz laukos saimniekojis viņa vectēvs, kam savulaik bija slavena zirgu audzētava. Pirms diviem gadiem Nils iesācis te saimniekot, un vectēva zirgu fermā tagad mitinās aitu ganāmpulks – ‘Romanovu‘ un ‘Dorper‘ šķirnes krustojumi, ‘Vācijas Merino vietējās‘ aitu krustojumi. – Turu tikai krustojumus, jo ir nepieciešams iegūt aitas gaļu, pēc iespējas lielāku kautsvaru. Mans realizācijas tirgus ir gaļai, un, ja aitas kautsvars ir mazāks par 12 kg, to nevienam nevajag. Sadarbība ir izveidojusies ar SIA "Sidrabjērs". Gaļas kvalitāte, manuprāt, ir daudz labāka ‘Romanovu‘ šķirnei, kam nav specifiskās smaržas, taču ir ļaudis, kam vajag specifisko smaržu. ‘Latvijas tumšgalvei‘ ir izteikta specifiskā smarža un, manuprāt, gaļa ir garšīga tikai silta, – šķirnes raksturoja saimnieks. Viņš uzsvēra, ka saimniecībai būtu jātur aptuveni 100 aitu mātes, lai nozare atmaksātos. – Nav laika pašam braukāt pa tirgiem. Ja apvienojas divi vai trīs zemnieki, var nodrošināt vienu fūri – aptuveni 400 aunu, tad ir pilnīgs ceļš uz Vāciju. Ja raujas viens pats, to nevar nodrošināt. Var pamācīties no zemniekiem Vācijā, kur katrā ciematā ir viena ēstuve, katrā vietā vienu mēnesi ar mājās gatavotām desām baro viens saimnieks, otru – cits, un tas ir kooperācijas piemērs.
Genovefa Norvele piekrita, ka aitu hobijšķirnes vairāk domātas ainavas uzlabošanai (lauku tūrismam), savukārt komercšķirnes – intensīvai gaļas ražošanai. ‘Latvijas tumšgalve' ir laba mātes šķirne, vislabāk piemērota mūsu apstākļiem, izturīga un pietiekami ātraudzīga, bet tikai ar ‘Latvijas tumšgalvi' saimniecības plānot nevar. Latvijā attīstās arī ‘Vācijas Merino vietējā', ‘Dorper', ‘Suffolk', ‘Oxford- doun' šķirnes ganāmpulki, notiek šķirņu krustošana ar ‘Texel' un citām gaļas šķirnēm.
Katrā valstī ir kāda vietējā šķirne, ko izmanto kā mātes šķirni, bet aitu mātes krusto ar gaļas šķirnes teķiem. Lai papildinātu ganāmpulku, vietējās saimniecības regulāri ieved vaislas materiālu no ārvalstīm. Katrai ievestajai šķirnei ir diezgan smags adaptācijas laiks, tāpēc pirmajos gados iegūt ļoti kvalitatīvus vaislas dzīvniekus ir sarežģīti. Arī Nils Josts ieteica nepirkt "kaķi maisā", un labas šķirnes aitas var nopirkt no vietējiem saimniekiem tepat Latvijā. Lai aitas neslimotu, tās būtu jāvakcinē pret tārpiem, vienreiz gadā jācērp un jāapgriež nagi vismaz divreiz sezonā.
Saimniecībā dzīvniekus sāk lecināt, kad tie sasnieguši 55-65 kg svaru. Mātēm metienā ir 2-3 jēri, bet jaunaitām – viens vai divi. Aitkopjiem vieglāk, ja dzimst divi jēri, jo mātei ir divi pupi. Ja atskrien trīs jēri, ir jāskrien pakaļ ar pudelīti, ko saimnieks neiesaka.
Dmitrijs Diks Bortņikovs Ērgļu novada "Lazdās" semināra dalībniekiem izrādīja atjaunoto SIA "3 D Development" aitu fermu, un tur attaisnojies teiciens "Viss, kas notiek, notiek uz labu" – ferma pēc ugunsnelaimes, pateicoties ziedotājiem, ir atjaunota daudz modernāka. Pēc zemnieku lūguma Dmitrijs Diks dalījās atmiņās un pastāstīja, kā ar neatlaidību un ticību tam, ka jāturpina saimniekot aitkopības nozarē, izdevās atjaunot saimniecību un aitu ganāmpulku pēc postošā ugunsgrēka 2016. gadā. Dmitrijs uzsvēra, ka tajā laikā saņēmis no līdzcilvēkiem ļoti daudz uzmundrinājuma, ka jāturpina saimniekot un kopt, atjaunot šķirnes aitu ganāmpulku. Saimniecībā tur tikai ‘Merino‘ tīršķirnes aitas. Tagad darbs organizēts pavisam citā līmenī. "Lazdās" demonstrēja darbībā aitu barības jaukšanas un izdales tehniku, pastāstīja par aitu šķirnes izvēli, par dokumentu kārtošanas nosacījumiem, jo darbojas kā šķirnes bioloģiskās aitkopības saimniecība. Saimnieka mērķis ir izveidot ganāmpulku, kurā būtu 400 aitu mātes, pagaidām ir tiekšanās uz mērķi. Kā novērtēja eksperte Genovefa Norvele, "3 D Development" varētu būt viena no Latvijas paraugsaimniecībām aitkopībā. Dmitrijs Diks Bortņikovs kopš šā gada veic arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
14.11.2017.