27. aprīlī Zemkopības ministrija rīkoja reģionālās preses dienu, ko ievadīja žurnālistu diskusija ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
Tā kā ir pavasaris un sākusies jaunā darba sezona un pieteikšanās tiešmaksājumiem, zemkopības ministrs raksturoja Latvijas lauksaimnieku situāciju. Citu ES valstu vidū mūsu lauksaimniekiem joprojām ir viszemākā ES tiešmaksājumu atbalsta likme.
– Attiecībā uz tiešmaksājumiem mums nav, kur atkāpties. Iespējams, līdz 169 eiro/ha mēs nonāksim 2019. gadā, bet tas ir par maz, lai runātu par vidējo Eiropas līmeni. Diezgan sarežģīts jautājums, ja to saista kopā ar „Breksitu". Naudas kopumā paliks mazāk. Fakts ir tāds, ka ciparus, ko sauc, precīzi neviens nezina. Sarunas par KLP ir iesāktas, dodam atzinumus, mūsu atašeji ar to nodarbojas, bet rezultātu nezinu, tas būs garš, sarežģīts darbs līdz 2020. gadam. Protams, aizstāvēsim savus lauksaimniekus, darīsim visu iespējamo, noteikti sava loma būs arī Finanšu ministrijai, galarezultātā izšķirošais vārds būs valstu vadītājiem, kas pieņems galalēmumu. Mūsu nostāja nemainīsies, tādās pašās domās ir arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Ceru, ka visaugstākajā līmenī tiks aizstāvēts viedoklis par vienlīdzīgiem nosacījumiem KLP visām dalībvalstīm, lai atbalsta apjoma starpība nebūtu tik liela, kā tagad. Tie, kas naudu dod, kas ir donori, nedomā tāpat, kā mēs. Viņi domā, ka ir citā situācijā, ja reiz dod naudu, – situāciju raksturoja Jānis Dūklavs.
Otrs aktuālais temats bija iesāktā nodokļu reforma. Ministrs pauda uzskatu, ka attiecībā uz lauksaimniecību sarunas ir jāturpina: – Vārdu salikums "konceptuāli atbalstīt" ir viens, kam seko "bet" par konkrētām lietām, konkrētiem nodokļiem. Par to liecināja trauksmainā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes sēde, kur pārstāvji visam nepiekrīt gan attiecībā uz akcīzes nodokli, gan citiem, kas vistiešākajā veidā skar lauksaimniekus. Īpaši tas saasinās, ņemot vērā, ka Latvijas lauksaimniekiem ir mazākie tiešmaksājumi. Līdz šim akcīzes nodokļa atlaides dīzeļdegvielai lauksaimniekiem bija papildu atbalsts (arī citās valstīs ir tāds pats atbalsts). Tas neattieksies vairs tikai uz lauksaimniekiem, bet uz katru no mums, gan privāti braucot ar automašīnu, gan strādājot, vedot, cepot un vārot, citiem ražojot un kokus zāģējot. Esam veikuši ļoti lielu darbu nodokļu analīzē, parēķinājuši visās saimniecību grupās – lielajās, mazajās, vidējās, govīm, kazām, aitām, mežiem -, ko tas nozīmē lauksaimniekiem. Esmu to darījis zināmu premjeram, ka ir nepieciešama nopietna saruna, jo nevarēsim piekrist, ka lauksaimniekiem nodokļu reformas dēļ var rasties būtiski finansiāli zaudējumi. Domāju, ka nevajadzētu steigties, bet izdiskutēt. Mēs kā lauksaimnieki uzskatām, ka mums nav jācīnās, lai nebūtu palielināti nodokļi lielajām algām, jo lauksaimnieki vidējās un mazās saimniecībās tādas saņem reti, bet par nodokļiem, kas tieši skar lauksaimnieku darbu, lai konkrētajā situācijā, kas tiek piedāvāta, nebūtu zaudētāji. Lai palielinātu algu lauksaimniecībā strādājošajiem par 50 eiro, ir jāredz precīza produkcija. Katram ir jāizrēķina, kā algu var palielināt. Jāizslauc vairāk piena? Ātrāk jānobaro bullis? Ja to nevar izdarīt, nav, kur ņemt naudu, lai cilvēkam samaksātu. Jāsāk nodarboties ar žuļikošanos?
Konsultatīvās padomes sēdē, kur piedalīsies visas asociācijas, kooperatīvi, Zemnieku saeima, LOSP, taps galīgais vērtējums.
Atbildot uz jautājumiem par putnu gripu, ministrs uzsvēra, ka ir divas valstis Eiropas Savienībā – Latvija un Igaunija, kur tās nav, tāpēc priecīga ziņa – mājputnus maijā varēs izlaist no telpām.
Jautājumā par PVN samazināšanu atsevišķiem pārtikas produktiem (piemēram, vietējiem dārzeņiem) vēl notiek "šķēpu laušana" par budžeta ieguvumiem un zaudējumiem. – Pagaidām ir runa par PVN samazināšanu tikai vietējiem augļiem un dārzeņiem, nerunājam par visu produkciju, kā citās valstīs. Ir tikai četras valstis, kur PVN nav samazināts. Cik daudz vietējie ražotāji būs ieguvēji attiecībā pret lietuviešiem un poļiem, neviens nevar sarēķināt. Taču tas ir atbalsts gan mūsu ražotājiem, gan cilvēkiem, kas produkciju pirks.
Par atbalstu mazajām saimniecībām ministrs sacīja, ka projektu iesniegšanas otrā kārta būs beidzamā, tāpēc ir paredzams, ka aktivitāte būs liela.
02.05.2017.