Barkavas pagasta zemnieku saimniecībā “Kļavas” tāpat kā daudzās citās lauku saimniecībās svētku dienas nebija vis brīvdienas, bet pagāja lauka darbos, sējot vasarājus. Maija pirmajās dienās tika pabeigta zirņu sēja, pēc tam kārta vasaras kviešu šķirnei ‘Flippen’. Kad ir labi laikapstākļi, laukos sējas laikā ir jāstrādā.
Kā uzsvēra "Kļavu" saimnieki Anna un Jānis Solzemnieki, brīvdiena būs tad, kad līs lietus un lauka darbus nevarēs strādāt. Tagad, kamēr saulains un silts laiks, prioritāte ir sējai, un katra diena ir svarīga. Barkavas pusē ir mālaina zeme, kas ātri izžūst, pārvēršoties plienā.
Kad 2. maijā iegriezāmies Barkavā, ZS "Kļavas" tīrumā, kur ziemā bija iznīcis rapsis, sēja zirņus.
ZS "Kļavas" ir dibināta 1992. gadā, un graudkopībā saimniecībai ir pieredze, jo saimniece Anna Solzemniece ir profesionāla agronome.
– Diemžēl laikapstākļi koriģē visu – gadās, ka ziemā izsalst, vasarā – izkalst, rudenī ap ražas kulšanas laiku – uznāk lietus vai krusa… Pagājušā gada rudenī ziemāji skaisti sadīga, likās, ka būs labi, pavasari gaidījām cerīgi, bet rapsis tomēr nepārdzīvoja ziemu. Ko mēs varam ietekmēt? Nepiekrītu, ja saka, ka zemnieks esot tāds pats biznesmenis, kā visi pārējie uzņēmēji, jo bizness ir atkarīgs no prāta, no naudas, no veiksmes. Jā, taču zemnieka darbs kā neviens cits ir atkarīgs arī no laikapstākļiem.
ZS "Kļavas" pavasara lauku darbus šopavasar uzsāka 22. aprīlī.
– Darbus patraucēja arī lietus, pat sniegs Jurģos, un tagad zemei ir cieta garoza, gandrīz kā cements, nezinu, kā asni tai tiks cauri. Zirņus, ko pirkām no viena Murmastienes zemnieka, sējam un audzējam jau trešo gadu, pavairojam, sagatavojam sēklu un atstājam nākamajam gadam, kad atkal sējam. Daļu zirņu ražas pagājušajā gadā pārdevām, jo LPKS "Barkavas arodi" to iepērk. Mūsu saimniecība pārsvarā audzē ziemājus – ziemas kviešus, arī rapsi, kas daudziem nepārziemoja, arī mums 30 ha ziemas mainīgajos laikapstākļos iznīka. Tagad rapša vietā augs zirņi. Ziemas kviešu lauki pēc ziemas sala ir gan labāki, gan tādi ne visai, bet ceram, ka saņemsies. Pārziemošana ir atkarīga no šķirnes, no augsnes un izsējas normas, arī sējas laika. Pati neesmu nekāda eksperimentētāja. Senāk gadiem audzējām šķirni ‘Pamjati Fedina', kas izturēja salu. Tagad sējam un audzējam ziemas kviešu šķirni ‘Fenomen'. Vasaras kvieši augs 56 ha platībā. Saimniecībā paši arī sagatavojam sēklu. Vēl ir lauki, kur uz tīruma zemākajās vietās atrodas ūdens, un gaidām, kad varēs strādāt, – pastāstīja ZS "Kļavas" saimniece Anna Solzemniece.
Zirņi tagad tiek celti godā, zemniekus pat aicina tos sēt un audzēt, jo LPKS "LATRAPS" pēc pāris gadiem uzcels jauno rūpnīcu, būs vajadzīgi zirņi. Esam "LATRAPS" biedri, zinām, ka "Pfeifer & Langen International B. V." būvēs zirņu proteīna izolāta ražotni "ASNS Ingredient" Jelgavā.
Projekta īstenošana Latvijā pavērs jaunas iespējas lauksaimniecības nozarei.
Arī "Barkavas arodu" biedri zirņus audzē arvien vairāk, tāpat sēj arī lauka pupas. – Pākšaugi ir jāaudzē, jo kā citādi nodrošināt augu seku. Zirņi ir tauriņzieži, uz to saknēm atrodas gumiņbaktērijas, kas piesaista slāpekli, kas uzlabo augsni. Tas palīdz nodrošināt labāku ražu kultūrām, ko sēs nākamajā augu maiņā. Sakarā ar Eiropas Savienības uzņemto zaļo kursu, kad ierobežots arī minerālmēslu lietojums, kad arī to cena ir augsta, tas ir būtiski. Zirņi ir vērtīgi ne tikai kā proteīna kultūra, arī kā priekšaugs kviešiem, – pamato saimniece.
Interesējoties par to, vai zirņi vienmēr izaug, Anna Solzemniece dalījās savā pieredzē: – Vienā gadā 15 ha nokūlām laikus, 12 ha nepaspējām novākt. Dienā, kad zirņi ir jākuļ, tad tas ir jādara, nevar vilkt garumā, citādi nokrīt gar zemi, ražu neizdodas novākt.
Uz jautājumu par pieteikšanās sarežģītību ES platībmaksājumiem ZS "Kļavas" saimniece Anna Solzemniece apstiprināja, ka zemnieku prasība mazināt birokrātiju un lauku fotofiksācijas prasību ir pamatota: – Salīdzinoši mazāki atbalsta maksājumi, nekā bija līdz šim, un sarežģītāka pieteikšanās sistēma. Ja gribi izpildīt visus noteikumus, lai pieteiktos ekoshēmām, tad jābūt tehnoloģiju pārvaldītājam, jo vajag fotografēt, sūtīt uz LAD, ka sēj tiešajā sējā un neko near, arī miglošanai ir savi noteikumi, kad atkal jāsūta bildes, ka miglo, jāsūta arī augu aizsardzības līdzekļu lietojums. Bildes jāsūta augustā, kad ir karstākais ražas novākšanas laiks, jāgatavo augsne ziemājiem un jāsēj. Zemniekam ir jāstrādā, nevis jākļūst par IT speciālistu. Labi, ja ir, kas šajā jomā palīdz, jo arī es ar digitālajām lietām neesmu uz "tu".
Kā zemnieka darba papildu pienākumu Jānis Solzemnieks minēja arī cīņu ar zosu bariem, to atbaidīšanu. Arī zirņus sējot, var redzēt – vienā lauka malā brauc traktors un sējmašīna, otrā – klāt jau putni, kam arī garšo zirņi.
07.05.2024.