Starp 27 novadiem, kur pēc lietavu izraisītajām sekām nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, nenokultās labības, kartupeļu laukiem, ir arī Madonas, Lubānas, Cesvaines un Varakļānu novads.
Ārkārtējā situācija ir izsludināta no 29. augusta – ražas vākšanas laikā, un zemniekiem ir jāpārvar daudz grūtību, lai mēģinātu tikt uz piemirkušajiem tīrumiem un novāktu ražu, kuras kvalitāte arī ir ievērojami cietusi.
Aizvadītās nedēļas nogalē Zemkopības ministrija Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem uzdeva apsekot plūdu skartās teritorijas un apkopot informāciju par nenovākto ražu.
Apkopotā informācija liecina – applūduši vairāk nekā 100 tūkstoši hektāru sējumu, dārzeņu un lauku platību Latgalē, Vidzemē un daļā Zemgales, radot zaudējumus, kas mērāmi miljonos eiro.
Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili nenovāktas ir vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina LLKC Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību.
Vislielākā nenovākto ziemāju un vasarāju graudaugu platība pašlaik ir Daugavpils pusē – 14 730 tūkst./ha, Krāslavas novadā – 13 120 tūkst./ha, Balvu novadā – 12 040 tūkst./ha, Rēzeknes novadā – 11 819 tūkst./ha, Preiļu novadā – 11 532
tūkst./ha, Madonas novadā – 10 562 tūkst./ha. Visvairāk nenokultās labības ir Barkavas, Murmastienes, Varakļānu pusē.
LLKC Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova bija apkopojusi, ka līdz lielajām lietavām paguva novākt agrīnākās ziemas kviešu šķirnes: ‘Fredis', ‘Edvīns', ‘Ramiro', ‘Balitus' u. c. Lielai daļai saimniecību vēl visi ziemas kvieši nav nokulti, vasarāji vispār nav sākti.
Arī Ošupes pagasta ZS "Lazdas" saimniece Alda Jansone, apsekojot savus nenokultos tīrumus, secināja: – Neko jau nevar izdarīt. Pagājusi nedēļa pēc lietavām – druvai augšā jau viss ir smuki, bet apakšā – ūdens, var jau risēs redzēt. Kur var uzbraukt uz lauka, mēģinām kult.
ZS "Lazdas" saimniece Alda Jansone atklāja: – Vēl jānokuļ viss lie-lums – ap 270 ha, jo vēsā pavasara dēļ augu veģetācija iekavējās par pāris nedēļām, ziemāju lauki bija arī jāpārsēj. Šī iemesla dēļ aizkavējās arī ražas novākšana, un gatavību sējumi sasniedza tieši pirms lielajām lietavām.
– Pirmos paspējām nokult 20 ha vēl puszaļos kviešus sēklai. Pārējie labības lauki gaida, kad būs apstākļi, lai nokultu. Pirms lietus stihijas bijām tikai iesākuši ražas novākšanu. Tagad, dod, Dievs, ka vispār varētu labību novākt, piemēram, lidlaukā ir ūdensblāķi. Labi, ka kombains ir ar platām riepām, iet pa tīrumu buksēdams, baidoties, lai neiegrimtu, vāc vārpas, ko var paņemt. Labi arī, ka saimniecībai ir kalte, cik varam, tik kaltējam, lai dabūtu normālu graudu mitruma procentu. Tagad, pastāvot labiem laikapstākļiem, ir cerība, ka varēs vismaz kaut ko novākt. Graudi jau ir skaisti, jo lauki –
mēsloti, labi kopti, bet graudu analīzēs krišanas skaitlis parāda, ka diemžēl ir tikai lopbarības kvalitāte. Žēl, jo visi citi rādītāji atbilstu pārtikas graudu kvalitātei, – stāstīja A. Jansone.
Ūdens skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams, daudzus satrauc arī zāles lopbarības krājumi ziemai.
Varakļānu novada lauku attīstības konsultante Janīna Grudule apkopojusi, ka lietavās ir cietuši 50 saimniecību labības un kartupeļu tīrumu: – Vissmagāk klājas ZS "Laduži" (nenovākti 450 ha vasarāju, ap 200 ha ir ūdens skarti), ZS "Rudzīši" (nenovākti 85,9 ha, ūdens postījumi ir 18 ha), ZS "Ābeles" (nenovākti 210 ha ziemāju, 15 ha vasarāju), saimniecībai "Dzenīši" – lietusūdens ir krietni skāris 6 ha kartupeļu stādījumu. Kaut gan – liela vai maza saimniecība, bēda – viena. Piemēram, Varakļānu novadā vienai saimniecībai ir tikai 1 ha, kas lietavās izslīka, kas uz pārējo fona ir maz, bet tas bija viss, kas bija iesēts šai saimniecībai. Novadā nenovākti 1500 ha ziemāju un 3000 ha vasarāju, applūduši ap 588 ha.
Kompensācija nebūs liela, pārdesmit eiro par hektāru, bet, manuprāt, sekas, ko jutīs zemes saimnieki, būs ilgas.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atzina, ka situācija ir sarežģīta visu nozaru saimniecībās lietavu skartajos reģionos, tādēļ lēmums par ārkārtējas situācijas izsludināšanu ir pareizs: – Zaudējumu summas mērāmas vairākos miljonos eiro. Valdība pašlaik lemj, kā kompensēt ieguldījumus laukaugos un kādi būs kompensāciju apjomi. Domāju, katru situāciju analizēs individuāli. Jādomā par riska fondu iedzīvināšanu, kas ļautu apdrošināt arī dārzeņu platības. Šobrīd šādas iespējas nav, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura šādu risinājumu nepiedāvā.
Zemes saimnieki min, ka lielu ļaunumu nodarījušas lietavas, bet te pie vainas arī nesakārtotās meliorācijas sistēmas, aizaugušie grāvji, tāpēc jādomā, kā arī šīs problēmas risināt valstiskā līmenī.
01.09.2017.