Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Lauksaimnieki beigs novākt ražu līdz ar salu

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 23.10.2017.

Lauksaimnieki beigs novākt ražu līdz ar salu
Burtu lielums

Vēl līdz beidzamajai iespējai zemnieki kuļ rapsi no laukiem, kur iepriekš nebija iespēju uzbraukt uz tīrumiem pārlieku lielā mitruma dēļ.

2017. gada sezonu ne tikai graudu audzētāji, arī visi lauksaimnieki atcerēsies kā ekstrēmu – ar lielajām lietavām un pārplūdušajiem laukiem un pļavām. Ne velti valstī pēc rekordlielā lietus daudzuma no 29. augusta tika izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā, kas skāra arī Madonas, Lubānas, Cesvaines un Varakļānu novadu.
LPKS "Barkavas arodi" izpilddirektors Alberts Gailums raksturoja, ka šī labības novākšanas sezona beigsies līdz ar sniegu: – Zemnieki vēl kuļ rapsi, un tam, izrādās, nav nekādas vainas. Vēl ir, kas, novērtējot kulšanas iespējas, neatstāj uz lauka arī nenovāktu labību, kaut graudi ir sadīguši un derēs tikai lopbarībai. Neraugoties uz to, ka laukos bija ārkārtēja situācija, ap 99% graudaugu sējumu mūsu kooperatīva biedri būs novākuši. Lai arī kā, bet zemnieks mierīgu sirdi nevar atstāt nenovāktu ražu. Ja vien pavērsies kādas iespējas, ies un strādās. LPKS "Barkavas arodi" apvienojušās 109 zemnieku saimniecības.
Vai sākotnējā ražas prognoze attaisnojās? Uz to Alberts Gailums atbildēja: – Zemnieki cerēja izaudzēt pārtikas kvalitātes labību, un vasarā viss arī liecināja, ka graudaugu raža būs laba. Taču pavasaris bija vēss un vēls, augu veģetācija iekavējās par pāris nedēļām, attiecīgi vēlāk tika uzsākta arī kulšanas sezona. Tikai augustā kultajai labībai bija pārtikas kvalitāte, bet pēc "musonu" lietiem graudi derēja tikai lopbarībai. Neattaisnojās arī mūsu kooperatīvās sabiedrības "Barkavas arodi" prognozētais plānotais iepirkuma daudzums. Bijām ieplānojuši iepirkt ap 42 000 t labības, bet līdz 20. oktobrim ir iepirkti nepilni
37 000 t. Tas nav maz, ja salīdzina ar pagājušā gada 27 tūkstošiem tonnu graudu. Kā nevienu gadu daudz darba un resursu bija jāvelta graudu kaltēšanai. Tie, kam ir savas kaltes, atveda sausus graudus, bet daudzi zemnieki veda arī ražu no tīruma, un tas nozīmē, ka kooperatīvās sabiedrības kalte strādāja un strādā nepārtraukti. Taču tie ir izdevumi, ar kuriem ir jārēķinās.
Lai arī laikapstākļus neviens nevar ne paredzēt, ne ietekmēt, zemnieku garastāvoklis ir "zemē", nav pacēluma, un prāts ne uz ko nenesas. Jau divus gadus sezonas noslēgumā LPKS "Barkavas arodi" sadarbībā ar pagasta pārvaldi rīkoja lauksaimniecības tehnikas parādi, bet sakarā ar ārkārtas situācijas ietekmi uz ražas kvalitāti un novākšanu sezonas noslēgums ar tehnikas parādi šoruden nenotiks. Pēc Alberta Gailuma teiktā, lietavu sekas ir jūtamas visu saimniecību darbībā. Kompensācijas tiem, kam tās tiks piešķirtas, liksies kā vājš mierinājums, plāksteris lieliem zaudējumiem, jo ieguldīts tika ļoti daudz. Beigās – cerības par bagātu ražas gadu tiek iemītas dubļos.
Arī ziemāju ir iesēts minimāli, un tie, kuri iesēja, nezina, kā tiem klāsies ar pārziemošanu. Tas nozīmē, ka visus tīrumus vajadzēs apsēt pavasarī. Ja audzēs pārsvarā vasarājus, tad graudaugu novākšanas sezona nākamgad labākajā gadījumā sāksies ap augusta vidu. Pavasarī būs pastiprināta vajadzība pēc vasarāju graudaugu sēklas, jo reti kuram izdevās sagatavot kvalitatīvu vasarāju graudaugu sēklu.

24.10.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px