– Laukos nekad nav bijis viegli, vienmēr ir bijis smagi jāstrādā, un arī tā dēvētajos treknajos gados lauku cilvēki nekļuva bagāti. Tāpēc arī tagad, ekonomiski grūtākos laikos, laucinieki nejūtas "kā no laivas izmesti", nejūt lielas izmaiņas, – teic Kalsnavas pagasta z/s "Brencēni" saimnieks, Madonas novada pašvaldības domes deputāts Modris Zomerovskis.
Kalsnavas pagasta z/s "Brencēni" ir dibināta 1992. gadā, un saimnieki –
Dita un Modris Zomerovski – nemaz nevar iedomāties, ka varētu dzīvot kaut kur citur, nevis laukos.
– Mans vecaistēvs un māte ir dzīvojuši Jāņukalnā, tēvs – tīrs kurzemnieks. Sanāca tā, ka paliku mātes dzimtenē. Abi ar sievu, kas nāk no Jēkabpils, esam beiguši Lauksaimniecības akadēmiju, izmācījušies par agronomiem. Apprecējāmies jau 3. kursā. Pēc augstskolas beigšanas esmu pastrādājis gan savā profesijā, gan vadījis paju sabiedrību, gan septiņus gadus – pastrādājis par mežsargu. Visu laiku līdztekus ir bijusi saimniecība – sākumā piemājas, bet, sākoties zemes reformai, "Brencēni" kļuva par zemnieku saimniecību ar 57 ha zemes. Mājas, kurām kādreiz bijuši turīgi vecsaimnieki, nav mantotas, bet pirktas. Kad te atnācām, viss bija pusbrucis, nācās pamazām vien atjaunot. Šobrīd saimniecība ir paplašinājusies, klāt nopirkta zeme, tagad apsaimniekošanā ir ap 100 ha. Esam no jauna iestādījuši augļudārzu, un šeit ir tā vieta, kur varam saimniekot, kā vien paši vēlamies. Katram jau gribas to savu zemes stūrīti, un, atjaunojot Latvijas valsts neatkarību, tāda iespēja tika dota. Laikam nevarētu dzīvot uz pilsētas akmeņiem, – par saimniecības izveidi pastāsta "Brencēnu" saimnieks.
Par to, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un pirmajiem eiforijas gadiem par zemnieku gribēja kļūt vai katrs īpašnieks, Modris Zomerovskis saka: – Cik tad vairs palicis to lielo un vidējo ražojošo saimniecību? Mūspusē – kādas 10. Pārsvarā visi ir mazie zemnieki, ir lauku mājas, kur dzīvo veci cilvēki, jo jaunie vairs nevēlas savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību.
"Brencēni" ir bioloģiskā saimniecība, nodarbojas ar piena lopkopību, tur 20 slaucamo govju. – Pagājušais gads mums bija ļoti smags, jo pienu devām uz a/s "Preiļu siers", uzņēmums bija nonācis finansiālās grūtībās, arī mums nemaksāja piena naudu. Visu pagājušo gadu tikpat kā nesaņēmām piena naudu, – stāsta Dita Zomerovska.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.04.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto