Madonas konsultāciju biroja vadītāja Aija Vīgnere: – Laukos ir jābūt lielākam gribasspēkam, lielākai uzņēmībai un pašam sevi vairāk ir jādisciplinē, lai ietu uz mērķi, varētu savu ideju īstenot, taču darot var izdarīt. Lai mainītu lauksaimniecības nozarē strādājošo vecuma struktūru, ir svarīga gan zemes pieejamība, gan arī darbības sākšanas izmaksas, jo ir jāiegulda pamatlīdzekļos. Tāpēc tiek gaidīts KLP nākamais plānošanas periods, kad maksimālais atbalsts jaunajiem būs lielāks. Taču to, vai būs jaunie lauksaimnieki, kas dzīvos un strādās laukos, nosaka daudzu faktoru kopums, – ir pārliecināta arī SIA "LLKC" Madonas konsultāciju biroja vadītāja AIJA VĪGNERE, ko aicināju uz sarunu.
– Kā valsts veicina paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā?
– Ir vairāki pasākumi, kuri ir paredzēti Lauku attīstības plānā un ir papildinošs maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī sekmē paaudžu maiņu laukos. Lai atbilstu jaunā lauksaimnieka definīcijai, ir jābūt vecumā līdz 40 gadiem (ieskaitot), kā arī saimniekošana lauksaimniecībā dibināta ne ilgāk kā piecus gadus. Mums ir piemēri, kad vecuma cenzam jaunais saimnieks (-ce) atbilst, taču iepriekš jau bija reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Līdz ar to ir jāizvērtē visi atbilstības kritēriji, lai pretendētu uz atbalstu.
– Materiālais atbalsts ir diezgan vilinošs, kā ar saistībām?
– Jaunajiem lauksaimniekiem ir "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai". Jaunajiem lauksaimniekiem un vispār lauksaimniekiem ir bijusi iespēja pretendēt uz mazo lauksaimnieku projektu kārtu. Jau ir bijušas trīs projektu kārtas gan jaunajiem, gan mazajiem lauksaimniekiem, un arī beidzamā kārta ir noslēgusies. Lai saņemtu finansējumu, ir jāsagatavo projekta pieteikums un arī jāparedz sasniedzamais rādītājs – neto apgrozījuma vai standartizlaides palielinājums. Protams, aprēķinos jāatspoguļo, ka investīcija ir lietderīga, saimnieciska un efektīva. Standartizlaidi rēķina, izvērtējot visus saimniecības resursus – cik ir lopu, kas aug attiecīgi katrā zemes hektārā. Visu summējot, veidojas standartizlaide – ekonomiskais aprēķins par saimniecību, par to, cik saimniecība ir vērta. Ko tas nozīmē dabā? Ja tā ir piena saimniecība un sasniedzamais rādītājs ir izvēlēts standartizlaides palielinājums, tad tiek palielināts slaucamo govju skaits, ja tā ir graudkopības saimniecība, tad palielinās apsaimniekotās platības. Otrs sasniedzamais rādītājs, kuru var izvēlēties, ir neto apgrozījums. Skatāmies, cik lieli bijuši ieņēmumi no lauksaimniecības pēdējā noslēgtajā gadā (2018. gadā), un attiecīgi šiem ieņēmumiem ir jāpalielinās, kāpinot ražības, izslaukumu vai ražošanas apjomus. Gatavojot projekta pieteikumu, kopā ar saimnieku to mēs arī izvērtējam, lai mērķi tiktu sasniegti, lai investīcija nestu atdevi un saimniecībai būtu izaugsme. Finansējums pēc tam nav jāatdod, ir jāsasniedz mērķis. Mazo lauksaimnieku projektiem pamata mērķis ir pareizs ieguldījums, lai mazās lauku saimniecības kļūtu konkurētspējīgākas, orientētas uz tirgu, lai vairāk saražotu un tirgū vairāk laistu savu produkciju. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai ir ar mērķi sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgu saimniekošanu. Papildus vēl gados jaunajiem lauksaimniekiem ir lielāka atbalsta intensitāte pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Projektu kārta ir izsludināta, un projektus varēs iesniegt no 4. novembra līdz 4. decembrim.
– Pēc pieredzes – jaunie lauksaimnieki taču ir ieinteresēti sasniegt mērķi – panākt saimniecības attīstību?
– Jā, ir pieredze, jo 2015. gadā bija pirmā projektu kārta, 2017. gadā – otrā kārta, 2019. gadā – trešā projektu kārta. Jau ir noslēgušies vairāki projekti, un ir sasniegti rādītāji pirmās kārtas projektiem, un tie jaunie lauksaimnieki, kas ir saņēmuši starta investīciju mazajos projektos – 15 000 eiro, tagad paplašina saimniecību, ierodas ar modernizācijas iecerēm, pretendējot uz lielāka ES finansējuma piesaisti.
Ja runājam par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, kur bija iespēja pretendēt uz 40 000 eiro, – jaunajiem veicas labi ar sasniedzamajiem rādītājiem, atsevišķos gadījumos gan grūtības radīja laikapstākļi (lietavas un sausums), ir panākta vienošanās, ka projektu rādītāji tiks sasniegti gadu vēlāk, nekā sākotnēji plānots.
– Ja salīdzina paaudzes, vai jaunieši uzsāk saimniekot laukos ar citu skatījumu, raugās uz lauksaimniecību kā uz biznesu?
– Mani vērojumi ir tādi, ka jaunieši ekonomiskāk skatās uz saimniekošanu, rēķina un domā līdzi. Prieks ir par to, ka viņi izvēlas laukus ne tikai kā dzīvesveidu, bet arī vēlas veidot biznesa modeli. Ir bijušas trīs projektu kārtas, kur sniegts atbalsts jaunajiem zemniekiem, kas pārņem vecāku vai vecvecāku saimniekošanu. Beidzamajā, trešajā, projektu kārtā LAD Viduslatvijas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tika iesniegti tikai četri projekti. Nosacījumi no EK puses – ir jābūt uzsāktam pārņemšanas procesam, bet ne pabeigtam. Tie jaunie lauksaimnieki, kuri jau bija pilnībā pārņēmuši saimniecības no vecākiem, diemžēl nevarēja pretendēt uz šo atbalstu.
– Lai jaunie paliktu laukos, ir jāredz iespēja nopelnīt. Protams, ir labi, ka ir vecāku saimniecības, ko pārņemt, kur sākt savu atspērienu. Ko darīt tiem, kam interesē netradicionālās nozares?
– Mums LLKC ir tāds labs granta projekts "Laukiem būt!", kur ir vairākas kategorijas – lauksaimniecība, pārstrāde, bet nelauksaimniecības nozares sadalās produktu un pakalpojumu grupā. Lai uzsāktu saimniekošanu, konkursa "Laukiem būt!" līderiem ir iespēja tikt pie starta kapitāla saimniekošanai nelauksaimniecības nozarēs. Pamatdoma ir iespēja bez maksas iziet apmācības, sagatavot savu biznesa plānu, piedalīties projektu konkursā, sacenšoties ar visas Latvijas jauniešiem. Šajā projektu konkursā mūsu jauniešiem no Madonas KB jau ir atbalstītas labas idejas. Piemēram, Andis Apsītis ir radījis loku šaušanas piederumu darbnīcu Ļaudonas pagastā, Lubānā darbojas Katrīnas Valaines pirts zāļu paklāju darbnīca, Inga Elksne izgatavo pirtsslotas un pindas lauku īpašumā Kusā u. c. Jaunieši, kas piedalījušies grantu konkursā, aktīvi darbojas, ir gan izdomā bagāti, gan mērķtiecīgi, par ko ir liels prieks.
– Nav jau teikts, ka visi no laukiem aizbrauks uz ārzemēm, ja arī aizbrauks, tad atgriežoties liks lietā pieredzi. Piemēram, kā tas ir "Burkānciema" veiksmes stāstā, kad Ruta Grauduža Vācijā praksē apguva siera ražošanu, tagad veiksmīgi kopā ar ģimeni to turpina laukos.
– Arī es vienmēr skatos uz pozitīvajiem piemēriem, mēģinu arī citus iedvesmot. Mums laukos ir jauni zemnieki, kuri nebaidās iet arī pārstrādes ceļu, kas ir mazliet sarežģītāks no dokumentu viedokļa. Mūsu pusē ir jaunieši, kas stažējušies ārvalstīs, atgriezušies ar jaunām zināšanām un veiksmīgi saimnieko. Katrā novadā (Madonā, Lubānā, Varakļānos, Cesvainē, Ērgļos) ir kāds jauns bitenieks, gaļas lopu audzētājs, kazu, aitu ganāmpulka īpašnieks, dārznieks, kas nomaina veco paaudzi laukos. Jauniešos ir potenciāls, un par pozitīvajiem piemēriem būtu vairāk jāstāsta, lai tas būtu kā dzinējspēks arī pārējiem. Jaunos uzņēmējus atbalsta arī LIAA Madonas biznesa inkubators, ar ko veiksmīgi sadarbojamies, novadu pašvaldības. Manuprāt, lauku vide ir lieliska vieta, kur dzīvot, kur īstenot savas idejas, un iespējas uzsākt uzņēmējdarbību ir arī laukos, ne tikai pilsētās.
25.09.2019.