ZS "Ruļmurēni" Liezēres pagastā vispirms bija atpazīstama tūrisma jomā – ar slēpošanas iespējām Liepiņkalnā, vēlāk lauku atpūtas cienītāju piedāvājumā iekļāvās brīvdienu namiņš. Ceturto gadu šajā saimniecībā nodarbojas arī ar tradicionālo lauksaimniecību –
audzē labību.
Saimnieks Normunds Urtāns piekrīt, ka viss notiek mainībā un kustībā. Viņš atceras, kā iesācis ar pirmajiem apsētajiem 20 ha labības, bet nu, iznomājot zemi, ar graudiem tiek apsēti 180 hektāru. Šopavasar sēja uzsākta 1. maijā, un, pastāvot labvēlīgiem laikapstākļiem, lauki līdz maija vidum tiks apsēti.
ZS "Ruļmurēni" audzē pārsvarā kviešus, un saimnieks raksturo, ka lauki labības audzēšanai ir mazi, lielākais aizņem 12 ha.
Kas pamudināja pievērsties labības audzēšanai? Uz šo jautājumu ZS "Ruļmurēni" saimnieks Normunds Urtāns atbild: – Līdz šim viss darbs tika balstīts uz tūrismu un mežiem, bet tas tomēr nebija mans aicinājums. Slēpošanai piemērotās ziemas laikam ir beigušās, nekāda biznesa tur nav. Brīvdienu namiņš ir pieprasīts, taču tūrisms un atpūtas piedāvājums noris paralēli. Esmu sācis strādāt padomju saimniecībā kopš 16 gadu vecuma, visu, ko māku, apguvu pašmācības ceļā.
Normunds Urtāns turpina: – Tētis un mamma nodarbojās ar lopkopību, bet, redzot to, cik smags bija darbs, kopjot un slaucot govis, mani lopkopība nesaistīja. Ilgi strādājot pa mežiem, sapratu, ka mana vecātēva zemes nemaz nav tik daudz un tā ir jāapsaimnieko. Paldies arī tiem liezēriešiem, kas uztic savu zemi, to iznomājot. Daudzi zemnieki spiež uz zemes daudzumu, manā uztverē, ja zemes nav tik daudz, ir jāspiež uz kvalitāti. Tā arī cenšos strādāt. Protams, arī graudaudzētājiem ir savas problēmas, bet ne tik lielas, kā tagad lopkopībā. Dzirdu, ka daudzi lopkopībā strādājošie pāriet uz graudkopību, kaut gan arī cena par graudiem sāk kristies, jo piedāvājums ir liels. Taču cenām biržās nesekoju līdzi, jo esmu iestājies LPKS "VAKS". LPKS "VAKS" sniedz ļoti lielu atbalstu – sēkla, minerālmēsli – no kooperatīva, konsultācijas, Lauku dienas u. c. Ļoti uzticos kooperatīva agronomam Artūram, kas zina, kāds Liezēres pagastā ir reljefs, kāda te ir zeme un ko tai vajag. Ja rodas kāds jautājums, vienmēr saņemu kompetentu atbildi. Sākumā tas bija ļoti svarīgi, jo jautājumu bija daudz.
Interesējos arī par to, kāda graudaugu kultūra kurā zemē labāk augtu, uz ko agronoms atbildēja: "Tu, galvenais, iesēj zemē, tad kop – un tad arī kas izaugs!" Tehnoloģijas jau ir tik dažādas, visādi brīnumi, piemēram, kokosa vatē gurķus audzē. Ja, teiksim, mežizstrādē skatītos uz Mēness fāzēm, kurā kurš koks jācērt, tad šī nozare bankrotētu. Mūsu senči uz to skatījās, ir atšķirība; bet, ja par graudiem – tie vispirms ir jādabū zemē, un tad var paskatīties arī uz Mēnesi. Pie mums laukus art, kultivēt un sēt nemaz tik viegli nav – ir kalni un lejas. Ja grib ko izaudzēt, tad zemē ir jāliek arī daudz kas pa virsu, un tas ir audzēšanas process, kad zini, kas ir vajadzīgs, un arī vari to īstenot. Tāpēc no sava vasaras darba varu iegūt, ja laikus pamanu, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Ziemāji labi pārziemojuši, tikai tur, kur ir zemākas vietas, ir izslīkumi, bet tādu ir maz. Arī ražas realizācijā viss ir sakārtots, graudus vedu uz Gulbenes filiāli. Iepirkuma cenu katrs kooperatīva biedrs var izvēlēties – palikt pie starta bāzes cenas vai gaidīt "paradīzes ābolīšus". Iepirkuma cena ir svarīga, bet jābūt labām spējām orientēties tirgus situācijā, kas ir mainīga, – sadarbību ar "VAKS" raksturo Normunds Urtāns.
Vērtējot šo pavasari, ZS "Ruļmurēni" saimnieks saka: – Ar sējas laika izvēli ir tā – var jau gribēt iesēt agrāk, bet laikapstākļi un zemes gatavība ir tā, kas ļaus vai neļaus strādāt. Aprīli šogad varu raksturot apmēram tā – vienā dienā snieg sniegs, otrā – silts, trešajā – sausajās vietās jau var braukt tīrumā. Tad seko divas nedēļas slapja un auksta laika. Zeme – auksta, naktīs mīnus grādi, un kāpēc tāda slapja, auksta zeme ir jāmīca? Pagājušajā gadā uz 1. maiju jau biju visu apsējis, bet tad bija jāapsēj mazāk – tikai 80 ha. Šopavasar ceru, ka līdz nedēļas beigām graudaugu sēju pabeigšu.
Uz vaicājumu par ražu Normunds Urtāns atteic: – Nekad nesūdzos. Izaudzēt var tad, ja strādā. Tas ir tāpat kā ar puķēm – ziedēs, ja visu vasaru ravēs. Visu laiku labība ir jāuzmana, jāskatās, vai nav kādas slimības. Izvēlētās kultūras ir kvieši un mieži, rapsi neaudzēju. Pārsvarā aug vasarāji. No ziemas kviešiem izvēlēta šķirne ‘Skagen', vasaras – ‘Taifun'.
Lai apstrādātu zemi, sētu, kultu, ir vajadzīga tehnika, jo bez tās ar labības audzēšanu būtu grūti nodarboties. Ar ES fondu atbalstu saimniecībā iegādāts tikai arkls, minerālmēslu sējamais, bet viss pārējais – ar banku un līzingu starpniecību.
Vērtējot izmaiņas tiešajos maksājumos, Normunds Urtāns vēlas iemest akmeni Zemkopības ministrijas dārziņā: – Absurds ir papuvju nosacījumi. Piemēram, ja zālāju vēlos iekopt kā papuvi, man tā zeme ir jāuzar līdz 30. maijam. Kurš normāls zemnieks papuvei zemi ars pavasarī? Tikai tas, kurš lauku nevarēja apart rudenī, vai tas, kas nogulēja. Šobrīd tas ir jādara, lai saņemtu ES maksājumus. Arī par "dīvāna zemniekiem" esmu sacījis, ka tos vajadzētu iegrožot, taču visi likumi ietekmē arī tos, kuri kaut ko strādā. Daudzi joprojām saņem maksājumus par platībām, kas tagad ir jānopļauj un obligāti jānovāc, un Latviju nu sauc par "ruļļu zemi". Labāk lai turpina atļaut zāli smalcināt, vismaz zāles ruļļus nesametīs krūmos un mežos. Ruļļi rodas tiem, kam ir zemīte, kas, paldies Dievam, nav pārdota ārzemniekiem, bet kuri nezina, ko ar to darīt. Platībmaksājumi – tā ir no Eiropas Savienības mums iedota nauda, un var rēķināt, kā grib, bet tur ir sava sistēma – ar vienu roku dod, ar otru gaida, lai naudu nogrieztu. Arī tādu izvērstu noteikumu, ko zemnieks drīkst darīt ar iekrāsoto dīzeļdegvielu, nav. Ir tikai nosacījums – lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Ja ar savu vieglo auto braucu uz Rīgu pēc rezerves daļām, arī tas ir ražošanas procesam. Vai drīkstu? Viens saka, ka drīkst, otrs – nedrīkst. Tāpēc laukos nav garlaicīgi, jo vienmēr ir kas jātulko, jāiedziļinās likumos, kas domāti tikai juristiem. Tas attiecas uz tiem, kas īsteno dažādus projektus, kam notiek uzraudzība. Man labāk patīk būt brīvam no uzraudzības.