Sosnovska latvāņi Latvijā pērn aizņēmuši aptuveni 10 640 hektāru. Zināms, ka ar latvāņu platībām visvairāk bagāts ir Madonas novads, īpaši – Barkavas pagasts.
Latvāņu audzes ir arī Cēsu, Dagdas, Siguldas un Neretas novadā, un šis augs patlaban ir krāšņos ziedos.
Zemes īpašniekiem ir pienākums sakopt savu zemesgabalu, taču bez valsts finansiāla atbalsta nav motivācijas.
Lai gan Madonas pusē pēdējo gadu laikā latvāņu nav tik daudz, jo zemnieki ir kļuvuši aktīvāki un daudz vairāk apstrādā zemi, tomēr problēmas joprojām ir ar grāvmalām, upesmalām, mežmalām, kā arī mežu ielokiem. Arī mēs, braucot cauri Barkavas pagastam, skatienu pievērsām ļoti pamanāmajiem latvāņiem. Sākot no 20. gs. 40. gadu beigām, Sosnovska latvāni ieveda un sāka audzēt Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Baltijas valstīs no latvāņu izmantošanas lopbarībā vēlāk atteicās, jo mājlopu pienam un gaļai tika konstatēta augam raksturīgā anīsa smarža, kā arī draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai. Taču daļā Krievijas ziemeļu apgabalu Sosnovska latvāni lopbarības ražošanā izmanto vēl šodien, liecina VAAD mājas lapā pieejamā informācija.
Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo latvāņu sugu augi rada arī nopietnus draudus cilvēku veselībai. Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kuri, nonākot saskarē ar cilvēka ādu, gļotādu, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa apdegumus. Pļaujot latvāņus, ir jāparūpējas par aizsargtērpu.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto