Skats bija tāds, ka sirds sažņaudzās – bišu vasaras novietnē Sarkaņu pagasta Poļvarkā izskatījās kā karalaukā – pie meža mētājās stropu detaļas, no rāmīšiem pāri palikuši skali, saimes izpostītas, bites stresainas draudīgi lido savu iepriekšējo stropu tuvumā, viens strops pat mežā ievilkts. Mežā dravas saimnieks SIA "Vidzemnieki 1" valdes loceklis biškopis Armands Stafeckis saskatījis arī iemītas taciņas, pa kurām zvērs varētu būt pārvietojies…
Tādu ainu pirms pāris dienām ieraudzīja jaunais biškopis, kad ieradās dravā.
– Mežmalā atrodas drava, un, kad devos uz Poļvarku, bija doma noņemt medu akcijai, kad A. Aivares tirgū Madonā "Vidzemnieki 1" šosestdien tirgos izlejamo medu (akcija bija izsludināta arī "Starā)". Izrādījās, ka esmu nokavējis – medus jau noņemts… Jau pirms trim nedēļām ievēroju, ka apgāzti daži stropi, taču neienāca prātā, ka vajadzētu būt piesardzīgākam vai stropus pārvietot citur, civilizētākā vietā. Vajadzēja jau tad iedomāties, ka tas varēja būt lācis, un tāds grautiņš dravā, kādu ieraudzīju 14. augustā, man lika saprast, ka te pabijis pat ne viens, bet vairāki četrkājainie laupītāji. Stropos, kas ir guļus, vairs iekšā nav nekā, viss, kas ir bijis, izlaupīts. Stāvus palikušie veselie stropi jāved uz citu vietu, jo te, mežmalas dravā, lāčiem taciņa nu ir iestaigāta, – konstatēja biškopis. Viņam tie ir lieli zaudējumi – izpostītas bišu saimes, salauzti stropi, izēsts medus… Labi, ka vēl ir citas bišu novietnes un bez medus nepaliks, medus būs citās vietās.
Armands stāstīja, ka viņa praksē kaut kas tāds jāpiedzīvo un jāpārdzīvo pirmo reizi. Vecākiem bišu drava arī atrodas Kujas dabas parkā, bet tur, par laimi, nekas tāds nav manīts.
– Finiera strops, skārda jumtiņš, bet lācim tas ir nieks, ja sajutis medu. Man liekas, ka lāču tagad Latvijā ir daudz. Cik skaties internetā, daudzās vietās pie stropiem ir paviesojies lācis un izpostījis dravu, medu apēdis. Nesen dzirdēju arī "Kalnu medus" dravas biškopja Sandra Akmana stāstu. Tāpēc jau par lāčiem, kam garšo medus, kas kāpj kokos un dobumos, lai meklētu medu, raksta pasakās, – sacīja Armands.
Taujāts, kāda ir šāgada medus raža, biškopis vērtēja: – Citi jau saka, ka slikta, es atzīstu – vidēja, jo nav pieņemts sūdzēties.
Līdz ar šo meduskāro zvēru parādīšanos daudziem biškopjiem Latvijā tagad aktuāla jauna problēma – lāči, kas iznīcina dravas. Problēma neattiecas uz visu biškopības nozari, bet uz atsevišķiem Latvijas reģioniem Vidzemes pusē, kurp lēnām sāk virzīties lāču populācija no ziemeļu valstīm.
Bažās, ka šo dzīvnieku populācija arvien izplešas Latvijā, Biškopju biedrībai vajadzēja vērsties pie valdības, lai meklētu risinājumus.
Piemēram, Somijā valdība lauksaimniekiem subsidē elektriskos ganus, kas ierobežo dzīvnieku piekļuvi bišu stropiem. Pieaugot lāču izpostīto saimju skaitam, Latvijas Biškopības biedrībai jāreģistrē šie gadījumi un jārunā ar valdību par kādiem problēmas risinājumiem.
Armands ir zvanījis un informējis vietējo mežsargu Dzintaru Akmentiņu, rakstīs iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldei, komisija 10 dienu laikā apsekos, aprēķinās zaudējumus. Jau tagad lielos vilcienos viņš var aprēķināt. – Izpostītas 14 saimes, pati bišu saime maksā 100 eiro, un tās nebija nekādas "krūmu" bites, beigti ir arī stropi, rāmīši, saplēsti korpusi. Vai izdosies saņemt kompensāciju? Ir skaidrs, ka turpmāk šajā vietā dravas vairs nebūs, nekādas kameras vai signalizāciju un žogus nelikšu – pārvedīšu atlikušos stropus prom uz drošāku vietu. Ja tuvumā ganās lācis, arī pašam nav omulīgi, – secinājumā dalījās biškopis.
Lāčiem patlaban neko nevar padarīt, jo šis dzīvnieks Latvijā ir aizsargājams.
16.08.2019.