Arvien biežāk tiek dzirdēts par lāču viesošanos tepat mūsu novadā. Pavasarī lāču pēdas tika manītas Kalsnavas pagastā, bet diezgan regulāri lielie dzīvnieki viesojas Liezēres pagasta bišu dravās, visbiežāk Lubejas pusē.
Dzirdot, ka lāči ir sastopami tepat tuvumā, iedzīvotājus pārņem baiļu izjūta, jo nevienam negribētos ar šo dzīvnieku sastapties. Tagad ir laiks, kad cilvēki dodas sēņot un ogot, bet rodas jautājums, cik liela iespēja pastāv, ka tomēr notiks sastapšanās ar lāci.
Mežzinātnes institūta „Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš pastāsta: – Ja ir labas ogu vietas un tajās lācis regulāri uzturas, tad pastāv liela iespēja šo dzīvnieku sastapt, bet noteikti no tā nav jābaidās. Šis dzīvnieks nav plēsoņa, kas metīsies virsū cilvēkiem. Lāču pēdas ir redzētas mežos, bet visvairāk tomēr tiek saņemta informācija, ka lielie dzīvnieki ir nodarījuši postījumus bišu dravās. Tieši šajās vietās ir iespējams savākt arī paraugus, lai veiktu analīzes. Pašlaik ne tikai Madonas novadā, bet visas valsts teritorijā tiek vākti lāču mati, kas ir atstāti postījumu vietās. Institūtā „Silava" notiek Latvijas vides aizsardzības fonda apmaksāts pētījums, kura ietvaros tiek veiktas DNS analīzes, lai noteiktu, vai tas ir viens lācis vai vairāki. Pētījums noslēgsies gada beigās, kad būs zināmi arī precīzāki analīžu rezultāti, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka Latvijā ir vairāki lāči. Nav gan zināms, cik no tiem ir piedalījušies dravu postījumos. Ja par šiem gadījumiem tiek ziņots, izbraucam uz notikuma vietu, kur tiek aprēķināti gan postījumu un zaudējumu apmēri, gan vākti paraugi.
Lai vāktu paraugus par lāču klātbūtni, mežos tiek veikts monitorings. Tiek meklētas pēdas, tās mērītas un noteikts pēdu izmērs. Ir uzstādītas arī astoņas lāču matu lamatas – ar dzeloņdrāti apvilkts neliels laukums mežā starp kokiem, kuram pa vidu ir ieliets šķidrums (sapuvušas asinis). Īpaši pavasaros lāčus pievilina mirušu dzīvnieku līķi. Šādā veidā esam ieguvuši arī vienu matu paraugu.
Jautājot, kā reaģēt, ja mežā notiek sastapšanās ar lāci, Jānis Ozoliņš iesaka: – Cilvēkam jābūt piesardzīgam, satiekoties ar jebkuru dzīvnieku, īpaši lielajiem. Protams, ja tie nav ievainoti, paši neuzbruks, bet, aizstāvot savus mazuļus, tā var atgadīties. Lāči tomēr vairāk ir veģetārieši, īpaši šajā laikā, tāpēc cilvēkiem, redzot šo dzīvnieku mežā, nebūtu jābaidās, bet nevajag arī kļūt pārgalvīgiem. Nevienam savvaļas dzīvniekiem nedrīkst tuvoties. Iesaku lēnām, bet, paturot lāci acīs, atkāpties. Visi ir dzirdējuši, ka, satiekot lāci, jākrīt zemē un jātēlo beigts. Šie ieteikumi nāk no valstīm, kur lāči mēdz uzbrukt cilvēkiem. Šādi var rīkoties, ja lācis patiešām mēģina uzbrukt. Tādā situācijā labākais variants ir aizklāt seju un ieņemt embrija pozu. Lācim zudīs interese un viņš aizies. Nekādā gadījumā nevajadzētu uzsākt cīņu ar lāci.
Baiļu situācijā nevajag skriet, tāpat atstāt ogu grozu. Lācis to izēdīs un sapratīs, ka tādā veidā ir iespējams tikt pie vieglas pārtikas, sāks biedēt ogotājus un sēņotājus cerībā, ka tie atkal atstās grozus ar barību. Jebkurā gadījumā ir jācenšas saglabāt miers. Lācis Latvijā nav cilvēka dzīvībai bīstams.
Par lāču viesošanos pagalmos vai bišu dravās, tāpat redzot pēdu nospiedumus vai pašus dzīvniekus, iedzīvotāji ir aicināti ziņot Jānim Ozoliņam.
– Par lāču klātbūtni aicinu iedzīvotājus ziņot, gan zvanot uz tālruni 26320528 (Jānis Ozoliņš), gan bildes ievietojot populārākajos portālos, jo tie regulāri tiek pārbaudīti. Esam pateicīgi par katru sniegto informāciju. Apkopojot šīs ziņas, kļūst saprotamāks, cik daudz ir lāču un ko viņi dara, kur pārvietojas un uzturas. Šobrīd šādas ziņas, ka lāči būtu sastapti, nav no Zemgales un Dienvidkurzemes. Tālākais punkts, kur šajā gadā manīts šis dzīvnieks, ir ap Ķemeru nacionālo parku, Tukuma novadā. Savukārt Latvijas austrumu pusē dzīvnieki ir manīti visos novados. Protams, gar pierobežu krietni vairāk un katru gadu.
24.07.2019.