Redakcijā bija ieradusies Bērzaunes pagasta iedzīvotāja Edīte Eglīte. – Kūlas dedzināšana atkal ir sākusies, – viņa pauda savu satraukumu, – mani kaimiņi jau ielaida uguni pērngada zālē. Sliktākais ir tas, ka no dūmiem cieš arī kaimiņi.
Edīte Eglīte dzīvo pie Jāņukalna ceļa, netālu no Bērzaunes pamatskolas. Saimniecība ir četrus hektārus liela. Īpašumā dzīvo arī meža iemītnieki – stirna, zaķis un lapsa. Visi meža dzīvnieki pieraduši pie saimnieces. – Bet dūmi arī viņiem traucē. Vajag tos dedzinātājus sodīt, – spriež Edīte Eglīte. Viņa teicās pēc redakcijas apmeklējuma doties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Madonas brigādi sūdzēties par kaimiņiem, kūlas dedzinātājiem.
Nav zināms, vai E. Eglīte bija ieradusies Madonas brigādē, bet skaidrs, ka Madonas rajonā arī jau sākusies kūlas dedzināšana, kaut gan oficiāli Bērzaunes gadījums vēl nav reģistrēts. Neviens par kūlas degšanu ugunsdzēsējiem nav zvanījis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Madonas brigādes komandiera vietnieks Gvido Miķelsons oficiāli informēja, ka šogad vēl Madonas rajons nav īpaši izcēlies ar kūlas dedzināšanu. Iespējams, ka līdz šim šo "darbu" kavēja nelabvēlīgi laika apstākļi. Taču jāatceras, ka pagājušajā gadā tomēr notika kūlas dedzināšana. Visvairāk – Varakļānu pagastā, kur 13 reižu reģistrēta sausās zāles svilināšana. Izcēlusies arī Madona – te kūla pērn dedzināta 10 reižu. Interesanti atzīmēt, ka pēdējo trīs gadu laikā neviens kūlas ugunsgrēks nav reģistrēts Murmastienes pagastā.
Taču arī šopavasar ir pietiekami daudz lauku ar izkaltušu zemes platību. Pašā Bērzaunes centrā var atrast zemes gabaliņus, kas gadiem nav appļauti. Pietiek viena nomesta sērkociņa, lai te uzliesmotu uguns. Tādu un līdzīgu vietu ir daudz.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere informē, ka Latvijā šogad līdz aprīlim jau reģistrēti 155 kūlas ugunsgrēki. Tas ir mazāk nekā gadu iepriekš. Taču, pētot šāgada kūlas dedzināšanas statistiku, jāsecina, ka, jo siltāki kļūst laika apstākļi, jo vairāk reģistrēts kūlas dedzināšanas gadījumu. 29. un 30. martā reģistrēts 16 pērnās zāles dedzināšanas gadījumu, bet 31. martā – jau 50.
Potenciālie kūlas dedzinātāji jābrīdina, ka viņiem draud sods par kūlas ugunsgrēku izraisīšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere informē, ka martā jau notikuši 14 reidu, vēršoties pret kūlas dedzināšanu.
Šādus pasākumus arī turpmāk veiks paši ugunsdzēsēji vai arī kopā ar policijas darbiniekiem. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – līdz Ls 100, bet juridiskajām personām – līdz Ls 1000. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta 4. daļa paredz, ka par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no Ls 200 līdz Ls 500 vai piemērot administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.
Tāpēc ir vērts visu rūpīgi pārdomāt, iekams sākt kūlas dedzināšanu.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS