Šo mīklu atminēt prot daudzi, jo tik akūta vajadzība pēc eglītes ir tikai pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas.
Ziemassvētku eglīte ir viens no pieprasītākajiem dekoriem pasaulē. Tās audzēšanai nepieciešams laiks līdz pat desmit gadiem, bet realizācija notiek tikai vienu reizi gadā – no decembra vidus līdz janvāra sākumam. Tad egļu stādījumā izvēlas to visskaistāko, kuplāko, kaut arī zina, ka nocirstas eglītes spožuma laiks būs tik īss.
Mārcienas pagastā eglīšu audzēšanu Aļģimants Kaščjuks nolēma izmēģināt pirms 20 gadiem ar domu, lai pašiem būtu sava Ziemassvētku egle.
Pirmajā stādītajā eglīšu plantācijā, kas atrodas tuvāk mājām, izlolotas gan sudrabegles, gan parastās egles. Sudrabegles ir kaprīzākas, bet ir ļoti skaistas, izturīgas, nebirst, mājās kā svētku rota tās var daudz ilgāk kalpot nekā parastās egles.
– Ja grib iepriecināt bērnus un mājās izpušķot 3 m garu eglīti, tad, lai tādu izaudzētu, vajag vairāk nekā desmit gadus. Tā ir liela rūpe, liels darbs, un tad – cik izdarīji, tik saņēmi, – īsumā procesu raksturo eglīšu audzētājs.
Lai nopietni uzsāktu kociņu audzēšanu, nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Lai ieguldījumi atmaksātos, nepieciešami plantācijai piemērotas zemes hektāri, kā arī pacietība, gaidot, kad eglītes izaugs, kad varēs novērtēt savu darbu. Turklāt katru gadu stādījumus vajag kopt – sākumā kultivēt rindstarpas, vēlāk pļaut zāli, izgriezt bojātos zarus un, izrādās, arī pielietot minerālmēslojumu.
Viens no Ziemassvētku kociņu audzēšanas riskiem ir nelūgtie viesi – meža dzīvnieki un arī divkājainie eglīšu tīkotāji.
Savulaik eglīšu stādīšana tika uzsākta kā eksperiments. Ziemassvētku kociņu audzēšana tika uzskatīta kā iespēja kādam neizmantotam zemes stūrītim un vēlāk –
pašu priekam. Taču tas nav bizness, kā daudzi uzskata, jo, mainoties pircēju gaumei, beidzamajos gados pieaudzis pieprasījums pēc eglītēm podiņos, kas audzētas stādaudzētavās, ko pēc svētkiem var izstādīt kādā piemērotā zemes stūrītī. Arī AS "Latvijas valsts meži" atļauja Latvijas iedzīvotājiem nocirst vienu eglīti bez maksas savos apsaimniekotajos mežos samazina pieprasījumu – vai tad pirks to, ko var dabūt par brīvu.
Parasti Ziemassvētku eglītes tiek audzētas tieši lauksaimniecības zemēs, jo tas ir viens no pagaidu risinājumiem, kā izmantot lauksaimniecībai nepiemērotās zemes.
Pēc likumdošanas Ziemassvētku eglīšu plantācijas uzskata par "kokaugu stādījumiem" un var audzēt lauksaimniecības zemēs, ja tas atbilst teritorijas attīstības plānam, nav īpaši aizsargājams biotops un nav pretrunā ar Meliorācijas likuma prasībām. Lauksaimniecībā izmantojamā zemē kociņu maksimālā audzēšanas cikla ilgums ir līdz piecpadsmit gadiem, pēc tam kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Diemžēl Lauku atbalsta dienesta norādījumos teikts, ka ES atbalstītie platību maksājumi par šo zemes izmantošanas veidu īpašniekam gan nepienākas.
Zemes saimniekam pastāv arī iespēja pēc termiņa beigām mainīt zemes izmantošanas veidu un to noformēt, piemēram, kā mežu vai plantāciju mežu, ja tā atbilst mežaudzes kritērijiem.
Pēc aptuvenas informācijas, Latvijā ar Ziemassvētku kociņu audzēšanu nodarbojas apmēram 20-30 audzētāju aptuveni 200 ha platībā. Speciālisti saka, ka pēdējā laikā audzētāju skaits atkal pieaug, pamazām atsakoties no vietējām eglītēm, vairāk audzējot sudrabegles un baltegles,
20.12.2022.