Mazdārziņu saimniekiem jāseko, kad vācami ķiploki. Labākā novākšanas fāze ķiplokam ir aptuveni piecas dienas pēc gatavības sasniegšanas un labāk glabājas augoša Mēness fāzē novāktie.
Lai ķiploki glabātos un būtu vesels stādmateriāls, labāk tos noraut par agru nekā par vēlu. Agro šķirņu ķiploki jau tagad gatavi, un raža jāvāc, kad augs ir nobriedis. Ķiploku ziedkātus nogriež vai nolauž, nevis izrauj no zemes. Izraujot kāta vietā paliks atvere, pa kuru galviņā iekļūs mitrums.
Ķiploku gatavību nosaka pēc galviņas apvalka, lakstiem un ziediem. Pirmā pazīme ir tā, ka laksti sāk kalst (20% no lakstu masas, pirmās divas no apakšas pavisam nokaltušas, trešā līdz pusei). Ik pa laikam var izraut pa galviņai un pārbaudīt – ja miziņa sāk krāsoties, ķiploks gatavs. Drošības labad paārda galviņu un pārbauda, vai arī katrai daiviņai ir nobriedis apvalciņš. Šķirnēm, kas neveido ziedkātus, šī ir vienīgā gatavības noteikšanas metode.
Šķirnēm, kas veido ziedkātus, atstāj dažus ziedkātus nenogrieztus. Ķiploks jāizrok, kad zieda apvalks piebriedis un gatavojas sprāgt pušu. Ir vērts gaidīt gatavības brīdi, jo pēdējās dienās ķiploki strauji pieņemas lielumā. Ja nokavē norakšanu un ķiploka galviņa jau sairusi (apvalks bojāts, klāts ar tādu kā kraupīti), tā slikti glabāsies, jo viegli var iekļūt infekcija, arī stādīšanai ķiploks nederēs. Par vēlu noraktos ķiplokus izmanto ātrai apēšanai. Sairušās daiviņas grūti zemē atrast.
10.07.2018.