Aizvadītā vasara raksturojās ar biežām lietavām, ne sevišķi iepriecinošs bija pavasaris, tas augļkopjiem sagādāja papildu rūpes, lai izaudzētu kvalitatīvu produkciju.
Mitrais laiks veicināja plūmju lapu, augļu inficēšanos ar kauleņkoku sausplankumainību, kas tautā tiek saukta par "cauršauto" lapu slimību. Pēdējos gados šī slimība, sevišķi plūmēm, ir kļuvusi nozīmīga, postoša.
Gan meteoroloģiskie apstākļi, gan nepietiekamie ierobežošanas pasākumi aizvadītajā vasarā veicināja kauleņkoku sausplankumainības izplatību. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta lauku monitoringa rezultātiem, pērnvasar apsekotajos, ar fungicīdiem nemiglotajos plūmju stādījumos lapas simtprocentīgi bija inficētas ar šo slimību. Rezultātā kokiem stipri bojātās lapas ātrāk nobira, negatīvi ietekmējot koku ziemcietību.
Slimība inficē arī pumpurus, t. sk. ziedpumpurus. Vēlāk pazīmes saskatāmas uz lapām, arī uz augļiem, jaunajiem dzinumiem. Plankumi uz lapām sākotnēji ir sīki, apaļīgi, gaišbrūni ar sarkanīgu apmali. Vēlāk kļūst tumši, vidus izkrīt, un paliek caurumainas lapas. Slimībai labvēlīgos apstākļos inficējas arī augļi, uz tiem sarkanbrūni plankumiņi attīstās parasti plūmju augļa augšup vērstajā daļā.
Piemērotos apstākļos veģetācijas periodā slimībai ir vairākas paaudzes. To attīstību veicina silts un mitrs laiks. Ziemo sēnes micēlijs, konīdijas mizā inficētajos dzinumos un pumpuros.
Inficēšanās notiek ar vēja, nokrišņu, kukaiņu palīdzību, maksimālā izplatība notiek pavasarī, labvēlīgos apstākļos arī vēlāk. Rezultātā augļukoki – plūmes, ķirši, aprikozes, persiki – novājinās, lapām samazinās fotosintēzes virsma, samazinās raža, tā kļūst nekvalitatīva. Pie mums visvairāk tiek bojātas plūmes, mazāk – ķirši.
Kauleņkoku sausplankumainības ierobežošanai jāizvēlas augu aizsardzības līdzeklis, kas piemērots attiecīgajai koka attīstības stadijai.
Pavasarī bezlapu stāvoklī jāveic plūmju, ķiršu smidzinājums ar Bordo maisījumu 1-3% koncentrācijā, veģetācijas periodā, parādoties slimības pazīmēm, jāizsmidzina 0,5-1% koncentrācijā. Pieļaujami četri smidzinājumi – pirms ziedēšanas plūmes, ķiršus, aprikozes smidzina ar čempionu 50 p.s. (3-4,5 kg/ha, darba šķidruma patēriņš augļu dārzā – 800-1200 l/ha (devu uz 1 ha nedrīkst pārsniegt).
Var ar efektoru d.g. smidzināt ķiršus rudenī, kad birst lapas, bet pavasarī, sākoties ziedēšanai, jālieto 0,05-0,075% koncentrācijā.
Izvēloties apsmidzināt ar tiovitu 80 d.g. plūmes, ķiršus, jālieto 0,75% šķīdums pirms ziedēšanas, bet pēc ziedēšanas – 0,5% koncentrācijā.
Iesaku izgriezt bojātos zarus, veidojot vainagus, griezuma brūces nosegt ar brūču ziedi, izgrieztos zarus sadedzināt.
Mēslošanai vajadzētu lietot pilnvērtīgu mēslojumu, kaļķošanu veicot divos gados reizi. Nobirušās lapas jāsavāc un jāiznīcina, regulāri jāapstrādā apdobes un tās jāmulčē.
Minētie augu aizsardzības līdzekļi ir nopērkami kā 3. klases līdzekļi, kas pielietojami saskaņā ar marķējumu. Aicinu ielūkoties arī Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā www.vaad.gov.lv.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
VAAD Vidusdaugavas reģionālās nodaļas
vecākais inspektors
AUTORA foto no arhīva