To visu pārrunāja vakar Sarkaņu pagastā LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) seminārā par ES un valsts likumdošanu, kas attiecas uz lauku un mežu apsaimniekošanu. Pagasta pārvaldes zālē bija sapulcējušies aktīvākie lauksaimnieki, meža īpašnieki.
Kā vērtēja uzrunātie saimnieki, gan jau informācija noderēs, jo Madonas lauku attīstības konsultante Inguna Akmentiņa un MKPC Madonas nodaļas vecākā konsultante Mairita Bondare dalījās savās zināšanās par aktualitātēm.
Vērtīga bija lektora – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kompensāciju administrēšanas nodaļas vadītāja Ģirta Baranovska – prezentācija par apsaimniekošanas iespējām īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (ĪADT), jo daļai Sarkaņu pagasta iedzīvotāju īpašums atrodas Kujas dabas parkā.
– Nav labi, ka zemes īpašnieks, kura zemē ir liegums, jūtas neapmierināts. Valsts būtu ieinteresēta, lai cilvēks, kura zemē atrodas dabas vērtības, ar to lepotos un piedalītos dabas apsaimniekošanā, – sarunas laikā uzsvēra Ģirts Baranovskis.
Lektors atzina, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ar meža īpašniekiem, kuru īpašums atrodas ĪADT un mikroliegumos, ir jārunā vairāk, jo daļa joprojām to nezina un arī nepiesakās kompensācijām.
– Ir vietējās nozīmes dabas aizsardzības teritorijas un NATURA 2000 teritorijas. Absolūtais vairums no Latvijas teritorijām ietilpst NATURA 2000 ES tīklā, kura uzturēšanai un atbalstam ES piešķir līdzekļus. Līdzekļi ienāk Latvijā, tos administrē Lauku atbalsta dienests (LAD). Būtiski ir zināt, ka jūsu īpašums atrodas NATURA 2000 teritorijā. Mikroliegumos arī var pieteikties kompensācijām LAD. Šobrīd Latvijā ir ap 2500 mikroliegumu, bet 90% atrodas valsts zemēs, 10% – privātajās zemēs. Kujas dabas parkā arī ir mikroliegumi. Vidējā zemes platība, ko Latvijā izveido mikroliegumam, ir 3,6 ha, parasti – 5-6 ha. Mikroliegumu gadījumā problēma ir ar mazajiem zemesgabaliem zem 1 ha, jo ir jābūt vismaz 1 ha, lai pieteiktos maksājumiem LAD. Ja ir 0,8-0,9 ha, tad jāgriežas DAP, jo ir noteikumi, pēc kuriem var samaksāt par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Protams, ir problēmas, ja ikgadējo kompensāciju apjoms neapmierina, bet meža gadījumā tas ir maksājums, ka nedrīkst veikt saimniecisko darbību – veikt kailcirtes, reproduktīvās cirtes u. c.
Latvijā mikroliegumos kompensācijas apmērs ir 160 eiro/ha gadā, par galvenās cirtes aizliegumu – 120 eiro/ha, bet kailcirtes aizliegumu – 45 eiro/ha. Tas ir ikgadējs maksājums, ko var saņemt katru gadu, ja piesakās un ja nav nekustamā īpašuma nodokļa parādu.
Uz jautājumu, vai ir plānots palielināt kompensāciju ĪADT, Ģirts Baranovskis atbildēja: – Šajā plānošanas periodā tā nemainīsies, bet kā būs nākamajā – joprojām nav zināms. Skatījos publikācijā, kā notiek citur Eiropā, bija iezīmēts, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumu ĪADT maksā 40-200 eiro/ha. Taču papildus ir nacionālās kompensācijas.
Kompensācijām jāpiesakās iesniegumā EPS, turpat, kur platībmaksājumiem, no 10. aprīļa līdz 22. maijam. Ja aizsargājamā teritorija ir ārpus NATURA 2000, jāpiesakās līdz 15. maijam DAP, mājaslapā var sameklēt informāciju, to varat vaicāt arī konsultantiem.
Speciālists minēja, ka tad, ja saimnieks nevēlas savā meža teritorijā nodarboties ar dabas aizsardzību, to var pārdot par tirgus cenu, un valstij ir pirmpirkuma tiesības šīs zemes atpirkšanai dabas rezervāta un citā stingrā režīma zonā. Vienreizējo kompensāciju vairs nav.
05.04.2019.