Saruna ar Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Madonas biroja vadītāju
AIJU VĪGNERI
– Kāda ir Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai" loma un nozīme LLKC darbā ar jauniešiem?
– LLKC īstenotā jauniešu atbalsta programma ir ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijā. Tā ir vērsta ne tikai uz lauksaimniecību un lauksaimniecības produktu pārstrādi, bet arī uz zemnieku saimniecību, tās pakalpojumiem un nelauksaimniecības produktiem. Pamata uzdevums – lai tie jaunieši, kas tikko uzsākuši uzņēmējdarbību vai plāno to uzsākt, varētu gūt nelielu starta kapitālu, lai tālāk attīstītu savu biznesa ideju. Pieredze rāda, ka pie naudas balvām šajās kategorijās biznesa ideju konkursā tiek jaunieši, kas jau ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību, līdz ar to arī biznesa ideja ir pamatīgāk apdomāta un izstrādāta, kā arī viņi labāk to prot prezentēt. Vismaz Madonas, Ērgļu, Lubānas, Cesvaines, Varakļānu, Lubānas novadā, kas ir arī mūsu LLKC Madonas biroja teritorija, visi jaunieši, kas kā konkursa „Laukiem būt!" finālisti ir saņēmuši laureātu naudas balvu, arī turpina strādāt ar savām biznesa idejām.
– Ieguvums ir arī bezmaksas mācības topošajiem uzņēmējiem „Tu vari vairāk!", ko piedāvā šī programma.
– Lauku jaunietis, kas ietilpst vecuma robežā no 18 līdz 40 gadiem, var gan piedalīties mācībās „Tu vari vairāk!" topošajiem uzņēmējiem, gan arī biznesa ideju konkursā „Laukiem būt!". Bezmaksas mācības ir neatsverams ieguvums, jo izejam cauri visam, sākot no tā, kādu uzņēmējdarbības formu labāk izvēlēties, veicam tirgus izpēti, izrunājam grāmatvedības pamatprincipus, gūstam pieredzi no esošajiem uzņēmējiem. Lielākā sadaļa, pie kā strādājam, ir biznesa plāns, gan aprakstošā daļa, gan arī aprēķini. Aprakstošajā daļā ir iekļautas, manuprāt, visas iespējamās sadaļas, kādas būtu nepieciešamas biznesa plānā. Pamatdoma ir tāda, ka, izejot mācības, sagatavojot biznesa plānu un aprēķinus, jaunietis var piedalīties arī jebkādos citos grantu konkursos, jo ir gūtas visas vajadzīgās zināšanas. Šīs programmas ietvarā sadarbojamies ar visām iestādēm, kas strādā ar jaunajiem uzņēmējiem, iedodam pamatinformāciju, viņiem ir iespējas tikties arī klātienē ar sadarbības partneriem, kas tālāk strādā ar jauniešiem un var piedāvāt atbalstu vai finansiālo palīdzību. Sadarbība notiek ar LIAA Madonas biznesa inkubatoru, ar Madonas novada fondu, kas informē par LEADER projektu konkursiem, Attīstības finanšu institūciju ALTUM, Madonas novada pašvaldību, piedaloties biznesa ideju konkursā „Madona var labāk!". Informāciju sniedz arī Lauku atbalsta dienests, veicinot lauksaimniecības nozaru attīstību.
– Pēc iepriekšējo gadu pieredzes – ko jaunieši izvēlas vairāk –
lauksaimniecības vai nelauksaimniecības nozares?
– Viens no pamatkritērijiem – saimnieciskā darbība nevar būt ilgāka par diviem gadiem un beidzamā noslēgtā gada apgrozījums – ne lielāks par 2000 eiro. Bieži vien ir tā, ka lauksaimniecībā iesaistītie šiem nosacījumiem neatbilst, jo jau ilgāku laiku ir darbojušies uzņēmējdarbībā. Pēdējos gados Madonas pusē uz mūsu organizētajām apmācībām nāk ar ideju uzsākt vēl ko papildus pārstrādē vai nelauksaimniecības nozarēs. Spriežot pēc jauniešiem, kuri veiksmīgi piedalījušies konkursā „Laukiem būt!" un ieguvuši naudas balvas, beidzamajos gados tie ir bijuši nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības pārstāvji. Pagājušajā gadā Ērgļu novada „Bumbiermuižas" saimniece Ilze Čable ieguva 2. vietu par hidrolātu gatavošanas ieceri, kā arī Ļaudonas pagasta „Jaunancīšu" saimniece Līna Apsīte ieguva dalītu 4./5. vietu par kokosriekstu produkciju – trauciņu, eļļas, miltu gatavošanu.
Iepriekš Inga Elksne ieguva 1. vietu par pirtsslotām un pindām, Annija Jace guva novērtējumu un atbalstu iecerei izveidot Lubānā fotografēšanas studiju, Katrīna Valaine – pirts zāļu paklāju aušanai, Andis Apsītis guva atbalstu šaušanas loku darbnīcai, Ģirts Ozols – galda koka steļļu izgatavošanai. Vien konkursa laureātei Agnesei Eidukai bija izvēlēta lauksaimniecības nozare – piena aitu audzēšana.
– Tiem, kas ierodas uz mācībām, jau galvā ir kāda ideja?
– Protams, ir ne tikai viena, bet vairākas idejas. Mācību procesā cenšamies izvērtēt, kura ir dzīvotspējīgākā. Kad tas tiek noskaidrots, cenšamies izdomāt, kā to labāk iepakot, uz kādām niansēm pastrādāt.
– Vai biznesa plāns ir ceļš uz veiksmīgu uzņēmējdarbību?
– Veicot aprēķinus un aprakstus, biznesa ideja kļūst strukturēta. Nav obligāts nosacījums, ka pēc mācībām ir jāuzraksta un jāiesniedz vērtēšanai savs biznesa plāns. Var piedalīties mācībās un pēc gada vai pat vairākiem gadiem attīstīt savu konkrētu uzņēmējdarbības ideju un iesniegt konkursam. Protams, labi, ja var iesniegt ideju arī tajā gadā, kad mācās.
– Kā tiek organizētas šā gada mācības?
– Mums pirmā mācību diena norisinājās jau 9. oktobrī, kad ieradās astoņi jaunieši. Taču mācīties gribētāju bija pieteikušies vairāk, kas ļauj cerēt, ka interesentu pulciņš kļūs kuplāks. Pirmajā mācību dienā ar jauniešiem strādāja LIAA Madonas biznesa inkubatora vadītāja Iveta Vabule. Kopā ar jauniešiem mēģinājām noskaidrot, vai izvēlētā ideja ir dzīvotspējīga, kā to varētu ietvert biznesa plānā – attīstīt ideju tā, lai ar to varētu pelnīt. Paredzētas arī divas attālināto mācību dienas, kur tiks apgūti uzņēmējdarbības pamati, grāmatvedība. Noderīgu informāciju sniegs arī Madonas novada fonda, ALTUM, Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas pārstāvji. Attālinātajām mācībām bija jāpiereģistrējas, lai varētu izsūtīt materiālus, ko izstudēt sev vēlamajā laikā.
– Kā zināt, vai biznesa ideja būs dzīvotspējīga? Bieži vien par šķērsli kādas ieceres īstenošanai kļūst finanses.
– Tiem jauniešiem, kas atnāk uz mācībām ar savu biznesa ideju, tā ir galvā, un, lai tā būtu dzīvotspējīga, vajag to aprakstīt, izdomāt visu līdz galam. Kad sāk aprakstīt, sāk aprēķinus, tad arī parādās visas neizdevušās lietas, ko sakārtot strukturēti un pamatoti. Mācību laikā veicam produkta vai pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu. Kalkulējam, kāda varētu būt produkta vai pakalpojuma cena, lai bizness būtu ar peļņu, vērtējam konkurentus, veicam tirgus analīzi, skatāmies, kas varētu būt potenciālais pircējs, mērķa grupa. To visu analizējam mācību laikā. Kā papildu bonuss mūsu mācībām ir tas, ka biznesa ideja ir ne tikai jāapraksta un jāveic aprēķini, bet arī jāspēj ideju prezentēt tik labi, lai tiktu sadzirdēts, saprasts, lai žūrija, kas vērtē, simtprocentīgi notic jaunietim, ka tas patiesi ir bizness, nevis vaļasprieks. Tad, kad notikuši prezentācijas treniņi, jaunietis arī sev ir tiktāl noticējis, ka, aizejot pie citiem sadarbības partneriem, izdodas saņemt pirmo grantu vai aizdevumu, lai uzsāktu savu biznesu. Prezentējot ideju, parasti rodas pārliecība, noticēšana un varēšana. Labi ir tas, ka strādājam grupā, un mācību procesā esam atvērti konstruktīvai kritikai. Parasti mācībās izveidojas ļoti laba komanda, turpmāk arī sadarbības partneri.
– Kas ir LLKC mentori, zinošie speciālisti, kuri strādā ar jauniešiem?
– Tas ir komandas darbs, jo ar jauniešiem strādā ne tikai Madonas biroja speciālisti, arī LLKC centrālā biroja kolēģi. Līdztekus klātienes mācībām, ko organizē katrs reģionālais birojs, visi Latvijas jaunieši tiekas vienuviet tā sauktajā Izdzīvošanas skolā, kur tiek papildinātas zināšanas, sagatavojoties gala iznācienam, kad tiek prezentēti biznesa plāni. Madonas birojā varam piedāvāt lopkopības, augkopības, ekonomikas, grāmatvedības, uzņēmējdarbības konsultācijas. Nav tā, ka darbs ar jauniešiem sākas un beidzas tikai šajā mācību procesā, tas turpinās arī individuāli, konsultējot pēc tam.
– Varbūt var atklāt, kādas idejas var izdomāt gudrie prāti?
– Idejas ir dažādas, ir inovatīvi risinājumi, tiek vairāk domāts par tehnoloģiju ieviešanu savā uzņēmējdarbībā. Piemēram, lociņu audzēšana pēc Sibīrijas pieredzes: siltumnīcai ir viena plēves kārta, tad gaisa tunelis, tad atkal otra plēves kārta, radot tādus apstākļus, ka ir vēss gaiss, bet sīpoliņiem pie saknēm tiek pievadīts silts ūdens. Gala rezultātā – kraukšķīgi lociņi.
– Ko atbildētu tiem, kas apgalvo, ka laukos maz aktīvu un uzņēmīgu jauniešu?
– Manā rīcībā nav statistikas, vairāk vados pēc veiksmes stāstiem. Veiksmes stāsts ir jebkurš jaunietis, kas redz iespēju uzsākt lauku teritorijā uzņēmējdarbību, vai tie, kas atgriežas no Rīgas, ārzemēm, veido šeit ģimeni, uzsāk vai turpina kādu biznesu, kļūst atpazīstami savā novadā un ārpus Madonas novada. Arī nākamajā ES plānošanas periodā tiks likts uzsvars uz atbalstu jaunajiem, vidējiem un mazajiem lauku saimniekiem, lai turpinātu vai iesāktu darbību. Tas, vai izvēlēsies dzīvot laukos vai pilsētā, atkarīgs no katra cilvēka vērtību sistēmas, arī ģimenes situācijas. Lauku vide ar saviem labumiem spēj piedāvāt daudz iespēju un ideju, lai darbotos. Manuprāt, Madonas pusē viss ir kārtībā gan ar jauniešiem, gan uzņēmējdarbību. Aktīvie, kas meklē iespējas, tās arī atrod.
23.10.2020.