Kartupeļu novākšana pašlaik aktīvi turpinās visā Latvijā, un ražas
apjomi solās būt gana labi. Tomēr jau novāktajos tupeņos rodami cauri
vidi un sabrūnējums. Kāpēc tā?
Neraugoties uz šīs vasaras sausumu,
novācamo kartupeļu raža daudzviet padevusies labāka, nekā domāts, jo
kartupeļi sekmīgi izmantojuši pat visniecīgāko mitrumu.
Ražas iznākums šogad bija atkarīgs no stādīšanas laika – līdz pat atšķirībām dažu dienu intervālā. Agros stādījumos augi labi izmantoja vēl tobrīd esošos mitruma krājumus, bet vēlākos stādījumos tas vairs nebija iespējams. Vēl viena šā gada īpatnība bija tā, ka uz stoloniem jeb stumbra apakšzemes dzinumiem līdz galam attīstījās salīdzinoši neliels bumbuļu skaits, bet pārējie aizmetņi tālāk neattīstījās mitruma trūkuma dēļ. Taču gluži bez sekām sausums nepagāja arī lielajiem bumbuļiem.
Veidošanās laikā kartupeļu bumbuļi ir ļoti prasīgi pret tādu barības elementu kā kalcijs, kas augos pārvietojas kopā ar uzņemto ūdeni. Tā trūkums ierobežo kalcija uzņemšanu. Daļēji to varēja kompensēt ar lapu mēslojumu, taču arī no lapām, lai kalcijs nokļūtu līdz bumbuļiem, bija vajadzīgs mitrums. Diemžēl kalcijs ir tas elements, kura trūkumu vēlāk nevar kompensēt. Kādas sekas tas rada? Kartupeļu bumbuļa audi, kuri veidošanās laikā kalciju nesaņēma pietiekamā daudzumā, ir pakļauti priekšlaicīgas sabrukšanas riskam. Tieši tādēļ novāktajos bumbuļos vērojama iekšēja audu brūnēšana, kas var apvienoties arī ar iekšējo tukšumu veidošanos. Tukšumu veidošanās ir saistīta ar nevienmērīgu mitruma nodrošinājumu. Dažkārt pie vainas, jo sevišķi smilts augsnēs, var būt arī bora (B) deficīts.
Kartupeļu audzēšanā brūnēšanu un tukšumu veidošanos sekmē skābās un viegla mehāniskā sastāva augsnēs kalcija izskalošanās, ko veicināja aizvadītā gada ilgstošās lietavas, arī skābas kūdras augsnes, augsnes ar augstu nātrija saturu. Tāpat ietekme ir augsnei ar augstu alumīnija saturu, kas raksturīgas neiekoptās un nabadzīgās augsnēs, kur nav veikta to ielabošana. Protams, ietekmēja sausums, kartupeļi cieta sevišķi smilts augsnē, laukos, kur saule vairāk uzkarsē – dienvidu nogāzēs, laukos mežu ielokos. Bojājumus var veicināt arī augsts slāpekļa vai kālija saturs bumbuļos, ko izraisa nesabalansēta mēslošana. Paaugstināts risks ir arī šķirnēm, kas veido lielus bumbuļus.
Kā no tā izvairīties? Jārūpējas par savlaicīgu kalcija nodrošinājumu, augsni kaļķojot un stādīšanas gadā kalciju dodot veģetācijas periodā. Var sabiezināt stādījumu šķirnēm, kurām ir tendence veidot lielākus bumbuļus. Audzētāji var neaudzēt šķirnes, kam ir vājāka sausumizturība un kuras vairāk veido tukšumus. Mazos lauciņos var nodrošināt mitrumu laistot. Šāgada pieredze – labāk izauga agrāk stādītie kartupeļi. To var ieplānot, kartupeļus laikus sadiedzējot vai vismaz iedzīvinot, lai tos varētu izstādīt vēsākā augsnē. Lai neizraisītu priekšlaicīgus un nevajadzīgus mitruma zudumus, vajadzētu pārdomāt vagu kopšanas stratēģiju, nepārdozēt slāpekļa un dažkārt arī kālija mēslojumu.
18.09.2018.