Prognožu dati liecina, ka jau ap jūlija vidu ābelēs, bumbierēs un plūmēs parādījās sākotnējie augļu puves perēkļi. Esot blakus citiem augļiem, puves inficē arī tos. Dārza īpašnieks zaudē ievērojamu daļu ražas, ja netiek veikti slimību ierobežošanas pasākumi.
Šīs vasaras meteoroloģiskie apstākļi raksturojās ar biežām lietainām dienām, samērā augstu temperatūru – virs 20°C. Augļu dārzos, kur blīvi sastādīti augļu koki, starp ābelēm atrodas ogulāji vai citi augi (un ja vēl dārzu ierobežo ēkas, mežs), veidojas silts, mitrs mikroklimats un rodas apstākļi, kas pastiprināti veicina augļu koku slimību un kaitēkļu maksimālu izplatību.
Šovasar dārzos augļu puves izplatījās īpaši strauji. Kā iespējamos infekcijas izplatīšanās veicinošus faktorus var minēt: pagājušajā gadā nesavāktie un neiznīcinātie mumificējušies augļi koku vainagā un apdobēs, nesavāktās un neiznīcinātās vecās lapas (arī kaimiņu dārzos), neizgrieztie nokaltušie un inficējušies augļzariņi, tiešo augu aizsardzības pasākumu slimību un kaitēkļu ierobežošanai neveikšana vai daļēja veikšana augļu dārzā pagājušajā un šajā sezonā, šajā veģetācijas periodā puvušo augļu nesavākšana un neiznīcināšana.
Vislielākais augļu slimošanas risks ir kooperatīvajās dārzkopības sabiedrībās, kur ne visi augļu dārzu īpašnieki ne vienmēr laikus veic slimību un kaitēkļu apkarošanu. Jau jūlija vidū augļu puves tika konstatētas ābolos, bumbieros, kā arī plūmēs.
Pirmie ar puvēm tika inficēti kaitēkļu bojātie un ar parasto kraupi slimie augļi.
Puves attīstību veicināja siltais laiks jūlijā. Slimības infekcija notika caur kaitēkļu bojājumu vietām, kraupja izraisītiem mizas plaisājumiem, mehāniskiem bojājumiem. Pēc inficēšanās ar parasto augļu puvi augļi strauji bojājas. Bojājuma vietā pēc neilga laika apļveidīgi parādās sēnes augļķermeņi – konīdiju spilventiņi, lielākā daļa augļu nobirst, bet pa kādam paliek vainagā, sažūstot tie mumificējas. Parastās augļu puves infekcija pāriet uz augļzariņu. Ābelēs varēja novērot, kā iepriekšējā gada inficētie augļzariņi saplaukst, veido lapas un pēc tam novīst (atmirst). Plūmēm inficētās vasas jūlija vējainajās dienās veidoja atlūzas, kas nokalta plūmju vainagā.
Augļus bojā arī rūgtā puve, kuras infekcija iekļūst ne tikai caur mizas bojājumiem, bet arī caur atvārsnītēm. Puve bojā arī augļu koka mizu, tā radot infekcijas avotu nākamajai sezonai. Slimības izplatībai labvēlīgs ir mitrs laiks. Rūgtā puve ir īpaši kaitīga noliktavās (infekcijas turpinājums).
Puvju ierosinātājs var būt arī melnais vēzis.
Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, par augļu koku jārūpējas visu cauru gadu, un tas ir vesels pasākumu komplekss. Rudenī pēc ražas novākšanas jāveic apdobju sakopšana, fungicīdu smidzinājums, koku balsināšana, agri pavasarī – vainaga veidošana – izgriežot zarus, kā rezultātā veģetācijas periodā ienākošies augļi labāk apsauļojas, mitrums pēc nokrišņiem ātrāk nožūst. Iesaka arī smidzināšanu augļu koku bezlapu stadijā ar vara vitriolu, bordo maisījumu, "čempionu", dzelzs vitriolu (informācija mājas lapā www.vaad.gov.lv). Pēc saviem novērojumiem saimnieks izvērtē situāciju augļu dārzā un vajadzības gadījumā pieņem lēmumu, kādu no augu aizsardzības līdzekļiem pielietot. Augu aizsardzības līdzekļi lietojami saskaņā ar norādēm marķējuma tekstā.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
VAAD Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākais inspektors
AUTORA foto