Madonas pievārtē uzmanību piesaistīja kāds vīrs, kas, spītējot pēdējo dienu lielajam karstumam, rosījās pļavā, kraujot siena vārtu. Šāds laiks ir kā radīts siena vākšanai, jo nav garantijas, ka karstuma vilnis nepazudīs tikpat drīz, kā tas uznāca.
Sastaptais 76 gadus vecais Aldis Sēbriņš agrāk strādājis par šoferi-tālbraucēju, taču tagad, kad ir pensijas gadi, vienīgā nodarbe esot rosīšanās ap māju, pļaujot sienu vai strādājot dārzā: – Ko tad citu darīsi? Ar kaut ko ir jānodarbojas.
Vīrs atklāja, ka dzīvo pilsētā, ģimenes vajadzībām un savam priekam tur trušus, taču dārziņš un vēl neliela platība, kur gādāt sienu, atrodas teju pie pilsētas robežas. Taujājot, cik daudz siena vārtu nākas sarūpēt, lai trušu saimei pietiktu visai ziemai, Aldis Sēbriņš stāsta, ka paturēšot vien tēviņu un divas mātītes, tālab īpaši daudz barības nevajadzēšot. Agrāk, kad bijis vairāk spēka, esot turējis vairāk trušu, taču tas vairs neatmaksājoties – palīgu darbos neesot, bērni visi projām: – Ja es saskaitu kopā visus izdevumus, ko esmu izdevis kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem, degvielai, tad sanāk lētāk dārzeņus pirkt. Jau iepriekšējā gadā kāds privātais zemnieks piedāvāja kartupeļus pievest klāt par 12 santīmiem kilogramā. Dārziņu samazināju, lai vēl gadiņu saimniekotu pats.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.07.2012.
Autore: RITA TURKINA
DĀVJA VECKALNIŅA foto