26. septembrī Madonā, kinoteātra "Vidzeme" zālē, LLKC rīkoja reģionālo informatīvo semināru "Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (KLP SP) pasākumi no 2023. gada".
Par ES Tiešajiem maksājumiem un jauno nosacījumu sistēmu, kas stāsies spēkā no 2023. gada, vēlējās dzirdēt ap 120 lauku saimnieku.
Zemkopības ministrijas biroja vadītājs Jānis Eglīts, stāstot par KLP pēc 2023. gada, minēja, ka Latvijai noteikti seši stratēģiskie mērķi, kas pielāgoti valsts vajadzībām. Lai arī tika definēts, ka katrai dalībvalstij būs lielāka izvēles brīvība, tomēr plāna izstrādē bijis jāņem vērā daudz ES nosacījumu.
Vides un klimata pasākumi
KLP turpmākajiem gadiem paredz uzmanību pievērst aktuālajiem vides un klimata pasākumiem, ekoshēmām, Agrovides pasākumiem, Zaļajam kursam, SEG emisiju mazināšanu u. c.
Kopumā nozīmīgākā finansējuma daļa tiks novirzīta vides un klimata mērķu īstenošanai, kam KLP Stratēģiskajā plānā tiks paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts – aptuveni 50% no kopējā finansējuma dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un bioloģiskajai lauksaimniecībai. Piemēram, ekoshēmām, kas būs jaunums lauksaimnieku dzīvē, kopumā tiks paredzēts atbalsts
438 miljoni eiro, agrovides pasākumiem – 121 miljons eiro, bet bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam – 159 miljoni eiro ar plašām iespējām saņemt vēl citu papildu atbalstu. Jāatceras, ka pašlaik zaļināšanas prasības ir obligātas, bet ekoshēmas būs brīvprātīga izvēle. Tāpat būs jādomā par emisiju atsaisti no ražošanas.
Zaļais kurss un zaļie mērķi
Zaļais kurss ir jaunums visiem ES lauksaimniekiem. Tā galvenais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti. Zaļā kursa kopējais ES mērķis ir līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un to radīto apdraudējumu, par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu realizāciju.
Tāpat plānots 25% lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, bet 10% zemes padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi. Uz pusi plānots samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktināsies augsnes auglība. Līdz 2030. gadam paredzēts mēslošanas līdzekļu izmantošanu samazināt vismaz par 20%.
Liels izaicinājums būs zaļie mērķi, līdz ar to mazo saimniecību grupā 30% būs jāatvēl vides investīcijām, vidējo saimniecību grupā – 60%, bet lielo saimniecību grupā pēc 2023. gada būs atbalstāmi tikai 100% vides investīciju projekti. Prioritāte plānota zaļajiem ieguldījumiem, un, ja iepriekš nav saņemts atbalsts, tad būvniecībai, bioloģiskajām saimniecībām papildu atbalsta intensitāte būs jaunajiem, aktīvajiem lauksaimniekiem. Finanses plānots piešķirt pēc dalījuma Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē.
Arī atbalstam pārstrādei būs svarīgs zaļo ieguldījumu mērķis, turklāt prioritāte būs projektiem, kas vērsti uz vietējo izejvielu izmantošanu, aprites ekonomiku un bioloģisko pārstrādi. Īpašs atbalsts plānots mazo saimniecību attīstībai, kur uz to varēs pieteikties arī tad, ja pretendenta apgrozījums bijis nulle. Šajā pasākumā varēs iegādāties lauksaimniecības dzīvniekus, lietotu vai jaunu tehniku, veikt citas aktivitātes. Priekšroka tiks dota tiem, kas darbosies kādā no kooperatīviem.
Jauns pasākums būs kombinētais finanšu instruments, kas ļaus palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem. Šis būs kā stimulējošs maksājums jaunajiem lauku uzņēmējiem, uzskata plāna izstrādātāji.
Atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām
Par Lauku attīstības pasākumiem no 2023. gada informēja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Seminārā cita starpā minēja, ka pavisam 2021.-2027. gada periodā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums būs 2,475 miljardi eiro. 2021. un 2022. gads tika noteikts kā pārejas periods, bet tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums būs par 44% lielāks. Lauku attīstības atbalsta pasākumiem no 2023. līdz 2027. gadam finansējums būs 765,5 miljoni eiro.
Lauku attīstībai finansējums diemžēl ir samazinājies par 12%. Atšķirībā no iepriekšējā perioda, kad Latvijas valsts līdzfinansējums bija 17%, jaunajā periodā būs tikai 7% no visa kopējā lauku finansējuma. Tādējādi kopējais atbalsta pieaugums laukiem būs 11%, ja vien turpmāk valdība nelems citādi.
Līdz šim lauksaimnieki bija pieraduši izpildīt dažādas prasības. Jaunajā periodā, piesakoties atbalstam, būs jādemonstrē savas darbības veikums.
Stratēģiskā plāna projekts paredz mērķētu atbalstu investīciju projektiem saimniecību konkurētspējas celšanai un tirgus orientācijai, atbalstot mazās un vidējās saimniecības, jaunos lauksaimniekus, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu.
Modernizācijas atbalsts plānots saimniecībām ar apgrozījumu no četriem līdz 70 tūkstošiem eiro, kur maksimālās attiecināmās izmaksas būs 250 tūkstoši eiro, otra grupa ar apgrozījumu no 70 līdz 350 tūkstošiem eiro ar maksimālo atbalstu 500 tūkstoši eiro, un saimniecībām ar apgrozījumu virs 350 tūkstošiem eiro maksimālās attiecināmās izmaksas būs 700 tūkstoši eiro. Atsevišķs finansējums būs kooperatīvo sabiedrību attīstībai.
Patlaban ir svarīgi pieteikties atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, kur projektu pieņemšana ilgs no 7. oktobra līdz 7. novembrim. Nākamais ir atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, kur projektu pieņemšanas kārta ilgs no 8. novembra līdz 8. decembrim.
Vēl turpinās diskusijas
Kā uzsvēra seminārā, ziņojums vēl ir saskaņošanā darba grupā:
– Tāpēc arī reģionos tiekamies, uzklausām viedokļus, ierosinājumus. Vēl ne uz visiem jautājumiem varam atbildēt, jo turpinās diskusijas. Arī Madonā esam daudz sadzirdējuši tādas lietas, ko iepriekš neesam dzirdējuši, jo katrs novads Latvijā ir mazliet atšķirīgs. Kamēr notiek diskusijas ar ES, mēs esam šeit, lai veidotu Latvijas apstākļiem piemērotu lauksaimniecības politiku, – sacīja J. Eglīts.
KLP stratēģiskais plāns līdz novembra beigām nodots sabiedriskajai apspriešanai, savukārt līdz 31. decembrim to plānots iesniegt izvērtēšanai EK.
4.10.2022.