Kalsnavas pagasta ZS "Lauri" ir viena no mūsu novada dārzeņu audzēšanas saimniecībām, kas jau 27 gadus, neatlaidīgi strādājot, pierāda, ka arī mazie dārzeņu audzētāji var pastāvēt un darboties, tiesa gan, ar smagu ikdienas darbu.
Artis Banders ir biškopis, un joprojām viņa uzmanības lokā ir bišu saimes un medus, taču galvenā nozare ir dārzeņu audzēšana. Kaut zināms, kāda ir dārzeņu audzētāju darba un arī ražas atkarība no laikapstākļiem, konkurence un produkcijas noieta iespējas, Artis nav padevies, jo mīl zemi. Zemes darbi iepatīkas darot, un, strādājot ar atdevi, vienmēr kas izaug, jo nav divu vienādu gadu.
Pēc 2018. gada sausās vasaras arī šogad pavasarī licies, ka būs tāpat un sekos vēl viens sausais gads, taču tā nebija. Lauku saimniekiem bažas kā vienmēr radīja meteoroloģiskie apstākļi, un slapjš un vēss laiks nepatika ne gurķiem, ne ķirbjaugiem, taču tie tomēr izauga.
Šogad gan nepadevās sīpoli, savukārt lieliski izauguši kāposti – gan ziedkāposti, gan galviņkāposti, kolrābji, tāpat arī kartupeļi, puravi, selerijas u. c.
Cītīgi strādājam kāpostu laukā vēl pirms lielajiem lietiem sastapām saimnieku Arti Banderu, kas raksturoja audzēšanai izvēlētās šķirnes: – ‘Krautkaiser' un ‘Megaton' ir skābēšanai piemērotas šķirnes, un šogad ir izaugušas smagas kāpostgalvas – no 5 līdz 10 kg svarā. Tik milzīgas, ka pārdošanai svaigā veidā neder – tikai saēvelētas, skābētas. Svaigam patēriņam der šķirne ‘Marcello'. Audzēju tik daudz, lai līdz Ziemassvētkiem var uzglabāt un ieskābēt, lai būtu pietiekami, bet ne pārprodukcija, tāpēc kāpostiem šogad bija atvēlēta 0,6 ha platība. Kādreiz bija lielāki tīrumi.
Dārzeņu noiets ir atkarīgs no sezonas, no ražas. Ja labi izaug visiem, ir lejā gan cena, gan pieprasījums.
Tā šosezon gadījies, kad "Lauros" labi izauguši lauka tomāti, bet nebijis, kas tos pērk. – Bija laba raža, liels apjoms, bet nebija jēgas lasīt, ja nezini, kur tos likt. Tad labāk strādāju kā ārzemēs – ja nevajag, lai paliek mēslojumam. Dārzeņu pārstrādes lielākos apjomos mūspusē nav, – secināja saimnieks.
Patlaban, kad katra zemes pleķīša īpašnieka krājumos vēl ir paša izaudzētais, pieprasījums ir mazāks. Tagad ir kāpostu sezona, tos iegādājas gan svaigus, izvēloties skābēt mājās, gan arī ir interese par jau ieskābētajiem. Arī Arta mamma Dzintra Bandere apgalvo, ka dārzeņu patēriņš kopumā kļuvis mazāks, bet skābētie kāposti joprojām ir iecienīti, īpaši pirms kādiem svētkiem.
Tā ir iegājies, ka klienti lielākoties brauc pēc produkcijas uz "Lauriem". Lielceļa malā ir uzraksts par sezonā pārdodamajiem dārzeņiem un to cena. Artis izmanto arī sociālos tīklus.
Artim Banderam ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā, ko viņš ieguva, mācoties Biznesa augstskolā "Turība", taču viņš atzīst, ka dārzeņu realizācijā augstskolas izglītība nepalīdz. Tāpat arī nekāds biznesa inkubators neiedos recepti, kā pārdot izaudzēto. Vietējo dārzeņu audzēšanas saimniecību kļūst mazāk, jo nelutina meteoroloģiskie apstākļi, sausumā ir jācīnās ar dažādiem kaitēkļiem, kas ietekmē produkcijas kvalitāti, un jākonkurē ar ievestajiem dārzeņiem. Arī vietējiem ziedu audzētājiem nav viegli, par ko pārliecinājies Artis, pavasarī vēloties izsludināt narcišu ziedu pārdošanu, – nav, kur tos likt.
Arī labus palīgus lauku saimniecībā nevar atrast. – Zemnieks Holandē, Dānijā vai Anglijā varētu piezvanīt uz kādu firmu un sameklēt kādu darbinieku laikā, kad viņš ir vajadzīgs. Piemēram, palīgs būtu vajadzīgs uz gurķu lasīšanas laiku, kad varētu gurķus realizēt arī kādam pārstrādes ceham. Mums nav ne tādas sistēmas, ne tādu firmu. Dārzeņu audzētājiem palīgi nereti nepieciešami tikai uz dažām dienām, kad raža vācama, – viedoklī dalījās "Lauru" saimnieks.
"Lauros" katru gadu plāno, kuros laukos un cik daudz audzēs, ko, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes, sēs un stādīs vairāk, ko – mazāk. Tas ir jādara, jo zemes ir tik, cik nu ir, un stingri jāpiedomā, kā to racionāli izmantot.
06.11.2019.