Arī šogad, tāpat kā citos gados, augļu koku dārzos uzdarbojas tīklkode, kas savos pelēkajos pinekļos ieskauj ābeles, plūmes, bumbieres un citus augļu kokus. Ieraugot šādu skatu savos dārzos, cilvēkus bieži vien pārņem izbīlis un rodas jautājums – vai koki pēc tam izdzīvos?
Ieskatoties interneta dzīlēs, tās atklāj, ka pelēkbaltos tīklus uz mūsu augļu kokiem auž tīklkodes – tās savu tīklu iekšpusē atstāj daudz kāpuru, kuri ļoti ātri izgrauž lapās caurumus, atstājot vien to skeletus. Lapas īsā laika posmā nobrūnē un sakalst. Tālāk kāpuri pārceļo uz zaru galiem, saaužot vairākas lapas kopā un izveidojot to tīklojumu. Ja kāpuru ir daudz, bet augļu koks neliels, kaitēkļi naski vien nograuzīs pilnībā visas lapas. Tieši šī iemesla dēļ tīklkodi var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem augļu koku kaitēkļiem.
– Galvenokārt tās savairojas lielās, vecās ābelēs, bet jauno koku komercstādījumos sastopamas reti. Parasti postījumi ir tikai zaru galos, kur kāpuri mielojas ar pumpuriem un jaunajām lapām. Saaužot kopā vairākas lapas, kāpuri veido satīklojumus – ligzdas, kurās iekūņojas. Tomēr, ja kāpuru ir ļoti daudz, mazākiem kokiem tie var nograuzt visas lapas un izkropļot jauno kociņu vainagu. Ļoti līdzīga gan izskata, gan izpausmju ziņā ir ābeļu tīklkode, kas pie mums sastopama krietni retāk. Atšķirt tīklkodes var tad, kad tās iekūņojušās: ābeļu tīklkodes kāpuri veido baltus kokonus ciešās grupās, bet augļu koku kāpuri izkliedēti pa visu tīklojumu. Jūlija sākumā izlido pirmie tauriņi, kas uz zariem dēj olas, nosedzot tās ar gļotainu pārklāju, zem kura pārziemo kāpuri. Ar šo kaitēkli var cīnīties vairākos veidos – izgriezt bojātos zarus ar visām ligzdām un tos sadedzināt. Īpaši svarīgi to izdarīt pirmajā tīklkožu savairošanās gadā, kad kokā ir tikai dažas kāpuru ligzdas. Vēl var dārzā izlaist tīklkožu dabiskos ienaidniekus –
mārītes un zeltactiņas. Šie kaitnieki garšo arī parazītlapsenēm, kāpurlapsenēm, spožlapsenēm un plēsīgajām blaktīm. Rudenī noteikti sagrābiet un iznīciniet kritušās lapas. Augļu koku un ābeļu tīklkodes iznīcināšanai Latvijā nav reģistrētu insekticīdu, bet komercstādījumos izmantotie citu kaitēkļu apkarošanai domātie augu aizsardzības līdzekļi darbojas arī pret šiem, – skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Pumpuru plaukšanas laikā (aprīļa beigās-maija sākumā) kāpuri atstāj ziemošanas vietas un sāk grauzt plaukstošos pumpurus, bet vēlāk – izplaukušo lapu galotnes. Kāpuri barojas 30 līdz 50 dienas. Lapu satīklojumus kāpuri sāk veidot 10 līdz 12 dienas pēc izšķilšanās. Kad augļu kokos jau ir izveidoti tīklkožu kāpuru satīklojumi, lietot augu aizsardzības līdzekļus nav pamatojuma, jo izsmidzinātie augu aizsardzības līdzekļi tīklojuma iekšpusē netiek. Turklāt Latvijā nav reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu šo kaitēkļu ierobežošanai.
28.06.2022.