Ziemā biškopjiem tomēr ir mazliet vairāk brīva laika, ko var veltīt pārdomām par izvēlēto arodu, par to, kāds ir bijis pagājušais gads, dalīties atziņās un secinājumos. Lai arī medus ienesums pērn bija krietni mazāks, daudzi biškopji atbalstīja mūsu laikraksta "Stars" rīkoto loteriju abonentiem ar saldajām medus balvām.
Viņi – z/s "Pļaviņas" saimnieks Tālivaldis Sprūdžs no Murmastienes pagasta, z/s "Atvases" saimnieks Pēteris Koleda no Kalsnavas pagasta, biškopji Rita un Jānis Grīnbergi no Aronas pagasta saimniecības "Nektārs", bišu dravas "Zīliņi-2" saimnieks Aleksandrs Ciršs no Sāvienas, bišu dravas "Lāčkalni" saimnieks Andrejs Lazdiņš no Barkavas pagasta, Sigita un Aldis Stafecki no z/s "Kalna- Maruškas" Sarkaņu pagastā, Cesvaines novada z/s "Jaunspieķi" saimnieks, Latvijas Biškopības biedrības Madonas rajona nodaļas vadītājs Jānis Puriņš un Bērzaunes pagasta "Rutulu" bišu dravas saimnieks Edgars Kramfts.
Paldies biškopjiem par atsaucību un no sirds dāvātajiem medus spainīšiem, ko divtik novērtējam laikā, kad, bitenieku vērtējumā, pagājušā vasara medus ievākuma ziņā nav bijusi tik dāsna.
Izmantojot iespēju tikties redakcijā, uz sarunu par biškopību, par to, kā veicies šajā saldajā nozarē pērngad, kā sokas ar medus realizāciju, aicināju Latvijas Biškopības biedrības Madonas rajona nodaļas aktīvistus Jāni Puriņu, Sigitu Stafecku un Edgaru Kramftu.
Nodaļa pastāv bijušā rajona robežās
Vaicāts par to, vai kādas izmaiņas nosaukumā vai struktūrā gaidāmas Latvijas Biškopības biedrības darbā, Jānis Puriņš sacīja: – Latvijas Biškopības biedrības nodaļas bija izveidotas rajonos. Pagaidām joprojām turamies kopā rajona robežās un nezin vai tik drīz ko mainīsim, daloties pa novadiem. Tagad esam sadalīti pa Madonas, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Ērgļu novadu, bet sadarbību tam nevajadzētu ietekmēt. Turpināsim braukt pieredzes apmaiņā arī uz bišu dravām. Pārreģistrācija prasa izdevumus. Protams, tagad viss notiek pēc pašfinansēšanās principa, biedrībai vairs nav liekas naudas. Tomēr, manuprāt, biškopība turas uz stingriem pamatiem. Nesaprotami, ka tomēr Vecbebru profesionālā vidusskola nespēja nokomplektēt grupu, lai arī biškopība ir viens no tiem arodiem, kas ir cieņā. Laikam cilvēki tomēr izlemj, ka pietiek ar kursos gūtajām zināšanām. Varbūt jaunieši brauc uz ārzemēm, nevēlas apgūt arodus.
Medus – enerģijai un zālēm
– Bērzaunes pagasta "Rutulos" medus ienesums pērngad bija par trešo daļu mazāks, – Edgars Kramfts dalījās novērojumos. – Domāju, ka tāda laba vasara bija līdz Jāņiem, kad normāli ienāca medus, bet pēc tam kaut kā savādi – augi zied, bet nektāra nav, tukšums. Bitēm blakus esmu sācis dzīvot jau kopš dzimšanas, bet dravā gūta pieredze mērāma 25 gadu garumā. Katrs gads jau ir citādāks. 2008. gadā bija ļoti laba medus raža. Man jau tā nav komerclieta, drīzāk – sirdsdarbs. Lai iegūtu medu, jāiegulda liels darbs no agra pavasara līdz rudenim, bet esmu tāds, ka neko negribu nīcināt, un vienmēr dravā seko dabiskais pieaugums.
Uz jautājumu par to, kāds ieguldījums jāveic, lai tiktu pie medus, Edgars Kramfts konstatēja: – Vispār biškopība ir dārga lieta. Man ir neliela drava, un es nekādos projektos nepiedalos. Jāsaka tā, ka peļņas nav nekādas, paldies Dievam, ka var pa nullēm nostrādāt un cilvēkiem prieku sagādāt.
Jānis Puriņš dalījās uzskatā, ka Latvijā beidzot medu novērtē, un vislabāk novērtē vecāki cilvēki. Lai vai cik naudas būtu, medu tomēr cenšas iegādāt kaut burciņu – zālēm. Laikam tas palīdz gūt enerģiju, papildina uzturu ar dabiskajiem fermentiem. Medus Latvijā ir viens no nesabojātākajiem produktiem, kurā nav "E" vielu un ko kādreiz arī diez vai varēs sabojāt, jo citādi aizies bojā arī bites.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.01.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto