Profesijas izvēle, iespējams, ir viens no grūtākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Šo izvēli nereti mūsu vietā mēdz ietekmēt kāds līdzcilvēks vai vienkārši liktenis. Topošais zemnieks no Praulienas puses Mārcis Siliņš, kā sarunas laikā atklājās, savu profesiju arī ir izvēlējies, likteņa vadīts.
– Man jau 8. klasē bija vēlme dzīvi saistīt ar lauksaimniecību un darboties šajā nozarē. Varētu teikt, ka tas jau no dzimšanas, jo visu laiku pārsvarā esmu šeit dzīvojis. Esmu pieradis pie mājas, savas vides, – stāstīja Mārcis Siliņš.
Studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē
Jaunais zemnieks studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Pēc augstskolas absolvēšanas viņš būšot agronoms uzņēmējs.
– Es sākumā gribēju iet studēt uz veterinārārstiem, bet netiku budžetā. Nodomāju – labi, nekas. Paklausījos, kā tur klājas, nav diez ko viegli, turklāt par veterinārārstu seši gadi jāmācās. Beigu beigās izdomāju, ka netēmēšu uz veterinārārstiem, bet iešu uz Lauksaimniecības fakultāti, jo zināju, ka tā tomēr būs vieglāk. Nenožēloju, ka izdarīju šādu izvēli. Man patīk tas, ko mācos. Turklāt varu studijas ar mājas darbiem apvienot. Nekad sestdien, svētdien neesmu palicis Jelgavā, jo brīvdienās braucu uz mājām, – pauda topošais agronoms.
Mārcis Siliņš atzina, ka pats esot gribējis studēt tieši šo nozari: – Mamma vēlējās, lai eju labāk mācīties par ārstu, bet es teicu, ka nevēlos studēt citur. Tad viņa saprata, ka neizdosies mainīt manas domas. Līdz ar to studēt lauksaimniecību bija vairāk mana iniciatīva, un to nevar uzspiest, jo tā nav domāta kuram katram.
Jaunajam zemniekam šogad sākšoties ceturtais jeb beidzamais studiju gads augstskolā. Studējot Jelgavā, viņš esot sapratis, ka mācīšanās īsti neesot domāta viņam: – Man jau daudzi ir teikuši – ej uz maģistrantūru, bet es gribu ātrāk sākt strādāt, lai varētu būt neatkarīgs, jo atalgojums, manuprāt, ir diezgan svarīgs.
Koncentrējas uz piena lopiem
Mārcis Siliņš ikdienā kopj lopus un pļauj zāli.
– Šie arī ir galvenie uzdevumi. Mums saimniecībā ir diezgan daudz piena lopu – 16 slaucamas govis un deviņi dažāda vecuma teļi. Mans mērķis ir turpināt vecmammas un vectēva iesākto, jo viņi kopā aptuveni 30 gadu saimniekoja šajā sētā. Ja nepieciešams, varu strādāt arī 24 stundas diennaktī. Tādas atpūtas īsti nav – vienīgi, ja paņem kādu strādnieku. Saimniecībā mēs strādājam abi divi ar vectēvu. Dažreiz rīts sākas arī četros – pēc tam var aiziet nedaudz pagulēt. Bet, kad pašam būs sava saimniecība, es celšos ātrākais sešos. Atceros, ka pirmais agrais rīts bija salīdzinoši normāls, savukārt otrais un trešais jau bija grūtāks, – skaidroja zemnieks.
ZS „Mežkaņķi" vairāk koncentrējas uz piena lopu un uz labības audzēšanu.
– Mums ir visa nepieciešamā tehnika zāles vākšanai, zemes apstrādei utt. Mūsu īpašums ir nedaudz lielāks par 40 hektāriem, bet, protams, gribas vairāk. Graudi sev ir tikai kādi pāris hektāri iesēti. Šogad audzējam auzas un ziemas tritikāles. Citus gadus mums bija vairāk miežu, bet šajā augsnē tie negribēja augt, tāpēc nolēmām labāk auzas un ziemas tritikāles sēt, – atklāja Mārcis.
Raža tiks novākta ātrāk
Jaunietis atzina, ka šogad labība būšot tāda vidēja, jo slikts pavasaris esot bijis: – Tad bija auksts, tad atkal karsts. Nekas diži labs nebija. Pagaidām izskatās, ka raža jau pēc divām nedēļām būs jāvāc. Parasti pierasts to darīt augusta beigās, bet šogad jau aprīļa beigās viss bija sasēts un saauga.
Vaicāts, vai zemniekiem lietus patīk, Mārcis Siliņš atbildēja: – Patīk jau. Tas kompensēs pagājušā gada sausumu. Cerams, ka viss normalizēsies, beigsies neraža.
Topošais agronoms uzsvēra, ka laukos darba nekad netrūkst.
– Labi ir tas, ka es varu sev brīvdienu paņemt, ja nepieciešams, tomēr mums divreiz dienā konkrētā laikā jābūt pie lopiem. Pārējo dienu varam plānot pēc ieskatiem. Tā ir laba apziņa, ka neviens nekomandē, pats sev esi priekšnieks – man tas tik ļoti patīk. Man ir savs miers. Tāpēc arī gribas lielāku saimniecību, jo savu algu zemnieks nosaka pats, protams, iespēju robežās. Es varu arī piecelties no rīta un pulksten 23 aiziet gulēt, pat īsti neienākot istabā. Tas atkarīgs, kādi darbi ieplānoti. Pašreiz nav tik daudz darba, jo pamaz zemes ir, – stāstīja Mārcis Siliņš.
Zemnieks, turpinot sarunu, pastāstīja, ka apkārtnē esot parādījušās mežacūkas, kas nedaudz traucējot ierasto kārtību: – Mežacūkas jau vairākus gadus pēc cūku mēra nebija bijušas. Tagad tās ir sākušas nedaudz laukus bojāt, bet lietas labā mēs īsti neko nevaram izdarīt. Tik, cik mājas sargi, suņi, apseko teritoriju. Suņi lielākoties to dara pa nakti. Varbūt kādreiz kaimiņi dusmojas, ka suņi skrien, bet labāk, ka tie sargā savu teritoriju.
Sētas kaķenītei nesen esot piedzimuši seši kaķēni, kas arī esot lieli teritorijas sargi un ģimenes acuraugi.
Ir plāni nākotnei
Runājot par nākotnes plāniem, agronoms neslēpa, ka attiecībā uz saimniecību viņam esot šis tas padomā.
– Plānoju palikt tepat un celt lielāku saimniecību. Esmu dabūjis pirmos zemesgabalus no pašvaldības nomā – jau kādi pieci hektāri ir nākuši klāt. Sāku laicīgi domāt, kur zemi dabūt. Vēl ir šādi tādi plāni, bet tos tagad neatklāšu, – piebilda Mārcis Siliņš.
30.07.2019.