Daudzviet laukos graudu audzētāji ziemāju pļauju jau ir pabeiguši, bet turpina gan vasarāju kulšanu, gan vienlaicīgi – augsnes apstrādi un rudens sēju. Bet par labības ražu un iepirkuma cenu jāsaka – mazāka nekā pērn.
Arī Ošupes pagasta z/s "Lazdas" ziemas kviešu kulšana jau ir pabeigta, bet vasaras kviešu kulšana vēl jāturpina. Vasarāju nogatavošanās notiek nevienmērīgi, un, kā vērtē saimniece Alda Jansone, ir jāseko līdzi labības lauku gatavībai. Jāpiemērojas arī laika apstākļiem. – "Lazdās" graudaugi šosezon pavisam kuļami 280 ha platībā. Ziemas kviešu raža ir nedaudz mazāka nekā pērn, bet sūdzēties nevar. Arī kvalitāte ir laba, atbilst pārtikas labības prasībām. Protams, labības iepirkuma cenas šogad ir zemākas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. LPKS "Barkavas arodi" pārtikas kviešus iepērk par 67 Ls/t, bet, ja labības tirgū kas mainīsies, sola piemaksas. Zemniekam ir jāpieņem situācija tāda, kāda tā ir, tomēr vienmēr jārēķinās arī ar to, kādas ir reālās izmaksas, – atzīst Alda Jansone.
Barkavas pagasta z/s "Jānīši" saimnieks Jānis Tomiņš, izvaicāts par rudens darbiem, pastāsta:
– Graudu ražas novākšana ir apmēram pusē. Graudaugu pavisam bija iesēts ap 300 ha platībā – kvieši, mieži, rapsis. Ziemāju lauki jau ir nokulti, vēl jākuļ vasarāji. Paspējām iesēt rapsi – ap 40 ha, un ir cerība, ka tomēr izaugs. Rapša audzēšana ir zināms risks, jo nepārziemošanas gadījumā ir zaudējumi, kas jāsedz uz citas labības rēķina. Graudu kvalitāte šogad ir laba, daļa tiek nodota kā pārtikas labība. Gan labības, gan rapša iepirkuma cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir zemas, un zemniekiem būs grūti izkļūt no parādiem. Visiem citiem resursiem cena ir saglabājusies tajā pašā līmenī, nav uz leju kritusi. Labi ir tas, ka Barkavas zemniekiem ir savs kooperatīvs "Barkavas arodi", un, nododot ražu, ir cerība, ka rudenī būs kāda piemaksa. Ar darbiem jau tiksim galā, ir tikai jālūdz, lai septembris būtu saulains, lai ļautu strādāt un novākt tīrumus.
Aleksandrs Truhanovs, z/s "Lejas Baltiņi" saimnieks Kārklos, Cesvaines novadā, teic, ka nokults 60% graudaugu, bet pavisam labību audzē 120 ha. Par graudu ražas realizāciju Aleksandrs Truhanovs saka: – Graudus nepārdodam, jo ir liels pašpatēriņš. Iekulto labību pārsvarā izbarosim lopiem, jo par tik zemām iepirkuma cenām negribas pārdot, ienākumi nesedz izdevumus. Lopu saimniecībā ir daudz – kopā 160, no tiem 50 slaucamo govju. Ja ir sava kalte, tad graudus var izkaltēt un uzglabāt. Lielākā zemnieku problēma ir samaksa par produkciju, un tā ir zema, tā ka tāda izdzīvošana vien sanāk.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto no arhīva