Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā „Ezerkalni" Ērgļu novadā saimnieko Jānis Lucs, galvenokārt audzējot dažādus graudaugus – ziemas un vasaras rapsi, auzas, zirņus, rudzus un griķus, bet tiek sēts arī zālājs.
Kā pastāsta saimnieks, katrs gads saimniecībā ir izaicinājumiem bagāts, jo graudu ražu ļoti ietekmē dažādi faktori, īpaši laikapstākļi.
– Šogad par ražu un zaudējumiem vai ieguvumiem vēl ir pāragri spriest. Tik tikko ir uzsākta labības kulšana, pirmie tiek kulti lauki, kur aug ziemas rapsis. Tuvākajās dienās uzsākšu rudzu kulšanu. Auzas vēl nav gatavas, bet griķi jākuļ tikai oktobrī. Graudaugi kopā ir ap 150 ha lielā platībā, – ar pašreizējiem darbiem iepazīstina Jānis Lucs. – Jau esmu uzsācis arī zemes sagatavošanu ziemas rapša sēšanai. Augusta vidus ir piemērots laiks, lai to varētu sēt. Aizvadītajā gadā šo darbu veicu vēlāk, šoreiz gribu pamēģināt agrāk. Bet viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Iepriekšējā gadā ziemas nebija, lauki stāvēja mitrumā, kas ietekmē augšanu un ražu. Nebija sniega kārtas, dzīvnieki paveica savus postījumus. Negaidītais sniegs maijā arī deva savu ietekmi, jo aprīļa beigās tika iesēts vasaras rapsis, auzas. Tāpat šovasar plosījās stipri vēji, bija arī ilgstošs lietus. Šo faktoru ietekmē labība mēdz sakrist veldrē. Apsekojot laukus, varu teikt, ka tie ir pasargāti un veldrē nav sagāzušies. Iespējams, ka to ietekmē starp graudiem augošās nezāles. Otro gadu saimniecībā tiek audzēti arī zirņi. Pagājušajā gadā raža bija laba, redzēs, kāda tā būs šogad. Šoreiz ir daudz nezāļu, bet domāju, ka tas ir pat labi, jo tās notur zirņus, lai tie nesagāžas.
Tāpat šogad ir izaugusi laba un kvalitatīva zāle, kas jau ir pārstrādāta lopiem barības krājumiem ziemai. Lai gan saimniecībā lopu nav, sēju zālāju, apkopju pļavas. Lai zāle būtu vērtīga, nozīmīgi vismaz reizi trīs gados atjaunot zālāju. Tāpat arī laikus tas ir jānopļauj, nevar gaidīt, kad zāle pāraug.
Zemnieku saimniecība „Ezerkalni" graudus realizē „Scandagra" un „Dobeles dzirnavniekā", jo šie uzņēmumi sadarbojas arī ar bioloģiskajām saimniecībām. Bet daļa ražas tiek saglabāta arī sēklai.
– Cenšos saglabāt paša izaudzēto sēklu, bet katru gadu neaudzēs vienu un to pašu. Sēkla ir jāmaina, jāatjauno! Bioloģiskajā saimniecībā ir jāpērk sertificēta sēkla, to iegādājos no sertificētiem sēklu audzētājiem, – skaidro Jānis.
Laikapstākļi nav vienīgais faktors, kas ietekmē graudaugu ražu. Postījumus rada arī meža zvēri.
– Lielus postījumus nodara mežacūkas, īpaši auzu un zirņu laukos. Brieži vairāk sastopami rapšu laukā. Cik iespējams, tiek domāti risinājumi, kā laukus pasargāt. Arī tas ir laikietilpīgi, bet pašiem par saviem īpašumiem ir jārūpējas. Ir lauki, kuri stiepjas gar ūdeņiem. Tepat netālu tek Vesetas upe, bebri regulāri visu nopludina, cieš arī blakus esošā labība. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Nojaucu dambi, pēc laika atkal tas ir uzcelts. Bebri ir liela problēma, – uzskata saimnieks.
Lai gan Jānis ir dzimis Liepkalnē, visu mūžu lielākoties ir aizvadījis laukos, tā pa īstam saimniekot sācis tikai 2018. gadā, kad caur Lauku atbalsta dienesta projektiem tika iegādāta tehnika. Pirms tam tika apkopti tikai lauki, nopļauta zāle, bijušas arī slaucamās govis.
– Pirmie gadi bija grūti. Rakstīju projektus, bet tie netika atbalstīti, jo jauni cilvēki ne vienmēr vieš uzticību. Neatlaidība atmaksājās. Iespējams, ka biežie atteikumi ir iemesls, kāpēc daudz jaunu cilvēku pamet laukus. Attīstot saimniecību, nepietiek tikai ar to zemi, kas bija pirms tam, kaut gan tas bija labs sākums, lai varētu uzsākt saimniecisko darbību. Šobrīd tiek iegādāti jauni zemesgabali. To ir ļoti grūti izdarīt, jo nav brīvu zemju – tās jau ir pārdotas vai tiek iznomātas. Zeme mūsdienās ir vērtība, lai gan uzskatu, ka šeit, Ērgļu novadā, nav tā labākā, lai veiksmīgi varētu audzēt graudus. Viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ja ir lietains, tehnika grimst, nevar uzbraukt uz lauka, sējumi izslīkst. Ja ir sauss – mālainajā augsnē nekas neizaug. Diemžēl nav mums tā auglīgākā zeme. Vasarā darbojos ar graudkopību, ziemā ar mežiem. Lielākie darbi jāpaveic pavasarī un rudenī, – norāda Jānis Lucs.
– Liels atbalsts noteikti ir vienotie platībmaksājumi. Lai saimniecību varētu uzturēt, uzsākt darbību, bez kredītiem diemžēl ir grūti. Tehnikas un zemes iegāde ir dārgs process, ir jāveic kredītmaksājumi bankai. Platībmaksājumi lieliski noder, lai tos varētu segt. Tāpat ir jāiegādājas arī graudi sēklai. Nav viegli saimniekot, bet ir jāpielāgojas apstākļiem un jāstrādā. Jebkurš atbalsts ir ļoti nozīmīgs.
Manuprāt, īpaši grūti jaunajiem ir uzsākt saimniekošanu. Man bija jau pamats, zeme, kas mantota no senčiem. Lai iegādātos, piemēram, tehniku, ir nepieciešams līdzfinansējums, bet kur lai jaunie cilvēki ņem tik lielu naudu? Tāpat arī brīvo zemju pieejamība. Ja kaut kur vēl ir kāda brīva zeme, tad tas ir neliels, aizaudzis pleķītis, kur vispirms jāiegulda liels darbs un līdzekļi, lai zemi sakoptu. Nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem.
Šogad savu ietekmi uz saimniekošanu atstājis arī „Covid-19", bet man tas ir ieguvums, jo degvielas cenas bija nokritušās. Degvielā varēja ieguldīt mazāk līdzekļu. Veicot zemes darbus, degviela tiek patērēta daudz. Ļoti laba iespēja ir tā, ka dīzeļdegvielu piegādā uz mājām. Galvenais nosacījums – jāpasūta vismaz tonna degvielas. Tā es ietaupu ne tikai laiku, bet arī līdzekļus.
Katrs gads lauksaimniecībā ir citādāks, Jānis uzsver, ka ir jāstrādā, pielāgojoties situācijai, bet jābūt arī zināšanām.
Turpina saimnieks: – Balstoties uz laikapstākļiem, jādomā, kā labāk strādāt, lai sezonas beigās būtu raža. Ja ir sauss, nav labi, ja ir slapjš, arī tas nav labi. Jāstrādā ar tehniku, lai rastu risinājumu, jāpielieto pareizās tehnoloģijas. Tam ir nepieciešamas zināšanas. Pamatzināšanas ir iegūtas lauksaimniecības tehnikumā, bet jāseko līdzi aktualitātēm. Laika gaitā viss attīstās. Ir semināri, ko lauksaimniekiem iespējams apmeklēt dažādās jomās un nozarēs.
Jānis Lucs stāsta, ka lielākoties darbus veic viens pats, bet iesaistās arī ģimene un ražas laikā piesaista strādniekus, tāpat domā par saimniecības attīstību.
– Atbalstu vietējos iedzīvotājus, zemniekus un, kad vien man ir nepieciešama palīdzība, aicinu palīgā. Platības ir pietiekami lielas, darbs ir jāiegulda. Attīstoties jādomā par jaunas tehnikas iegādi, tad noteikti nepieciešami arī strādnieki. Šobrīd galvenais ir tikt galā ar kredītmaksājumiem, bet arī turpmāk nedomāju apstāties pie jau esošā. Jāseko līdzi informācijai, ko piedāvā Lauku atbalsta dienests.
Jānis Lucs atzīst, ka tehnika lauksaimniecībā ir nepieciešama, bet arī ar vienu traktoru iespējams paveikt daudz.
– Galvenais nosacījums ir, lai tehnika ir labā stāvoklī. Sākot saimniekot, tehnika tika iegādāta jauna, pašlaik tā problēmas nerada. Pašā sākumā tehniku īrēju, kas bija ļoti dārgi, arī ar vecu tehniku ir grūti attīstīt saimniecību. Es uzskatu – ja vien ir iespējams, tehnika jāiegādājas jauna. Domājot par nākotni, jāpapildina tehniskā bāze. Lai cik grūti būtu, ir jāstrādā.
07.08.2020.