Pavasarim atnākot, vietējo vitamīnu rezerves ir izsīkušas un tik ļoti kārojas ko zaļu. Kad paziņa teica, ka esot tikusi pie lieliskiem zaļajiem lociņiem un prieks, ka tie esot vietējie – izaudzēti tepat Madonas tuvumā, bijām izbrīnīti. Sākām interesēties par to izcelsmi, jo mūspusē lielo siltumnīcu saimnieki tos neaudzē, priekšroku dodot citām kultūrām. Leknie un veselīgie zaļie sīpollociņi ir izloloti un izaudzēti Sarkaņu pagastā Janovsku ģimenes piemājas saimniecības "Apiņi" siltumnīcās.
Dārzkopība ir "Apiņu" saimnieka Aigara Janovska vaļasprieks, kas patīk, interesē un arī rada gandarījumu. Kā jau katram latvietim – vajag savu zemi, savu siltumnīcu, lai zinātu, ko tur zemē liec, lai izaudzētu veselīgus dārzeņus, par kuriem var teikt – ekoloģiskie. Tā kā zemes nav daudz – 4 ha, bijis jāpiedomā, kā to maksimāli izmantot. Tāpēc saimniecībā savām rokām uzceltas siltumnīcas, kur audzē sīpollociņus, gurķus, tomātus. Vēl zeme tiek atvēlēta arī kartupeļu stādīšanai, lai tos audzētu ar bioloģiskām metodēm.
Kā atklāj Aigars Janovskis, lociņu audzēšana iesākās savas ģimenes vajadzībām: – Lociņu audzēšana vairāk sāka interesēt tieši ziemā, kad visi zaļumi beigušies, un patīk arī eksperimentēt, kas sanāks. Sīpollociņus audzējot, domāju, kā man izdosies, un, ja izdosies, tad audzēšu turpmāk. Izrādās, ka sīpolloki, ja tos laista un apčubina, izaug vienmēr, un arī ziemā – ik pa laikam uznākušais sals tiem netraucēja, jo nav jau gurķi. Jau ceļot siltumnīcas, eksperimentēju un domāju, kā tās taisīt, lai visu ziemu nebūtu jāstrādā par kurinātāju. Siltumnīca ir pārklāta ar divām plēves kārtām un atstarpi pa vidu. Arī tad, kad tuvojās mīnus 20 grādu sals, siltumnīcā temperatūru varēju noturēt plusos. Priecājos, ka esmu sistēmu izgudrojis un panācis tādu efektu. Arī kurināmais katls, ko pats sametināju, ir izdevies "ekonomisks" – vakarā pielieku malku, un nav jādežurē pa naktīm, varu atnākt astoņos rītā.
– Šogad saules ir bijis pamaz, bet, tiklīdz tā uzspīd, viss aug labāk, – atzīst Aigars.
Protams, ne bez darba un pieskatīšanas. Kad tiek sastādīti sīksīpoliņi, pēc dažām dienām jau tiem parādās zaļums, un, cītīgi laistot un noturot siltumnīcā vajadzīgo temperatūru, lociņu ražu var lietot pēc pāris nedēļām. Tā sīpoliņu sēja tika atkārtota ik pa tūrēm, lai vienus nomaina nākamie.
Uz jautājumu par to, kādus sīpoliņus izmanto, saimniece Iveta atbild: – Sīksīpoliņus nopērkam. Braucam iegādāties no saimniecības Jelgavas pusē, kur ir sīpolu audzētāji, un viņu audzētais sēklas materiāls jau ir pārbaudīts – nav apstrādāts ne ar kādiem preparātiem. Mums ir svarīgi uzturā lietot ekoloģiski tīru pārtiku, tāpēc arī agros dārzeņus audzējam, lai pašiem būtu galdā veselīga, bez augšanas stimulatoriem izaudzēta pārtika.
Ar zaļajiem lociņiem, kas pilni vitamīniem, tiek apgādāta ģimene, tie tiek arī draugiem un paziņām, tirgotavas klientiem, kas arī ir līdzīgi domājošie, vēlas zināt, ka viss izaudzēts ar bioloģiskām metodēm.
Siltumnīcā pirmie pavasara darbi gurķu sējai tika uzsākti jau februārī, kad tika sagatavota augsne un iesētas sēklas dēstiem. Tiks audzēti arī gurķi un tomāti, lai varētu iegūt veselīgu ražu, un tā ir taisnība, ka pašaudzētie garšo vislabāk.
Aigars dalās atziņā: – Viss parasti labi izdodas, bet praksē esmu sapratis, ka nevar vienā siltumnīcā audzēt visu – reizē arī gurķus un sīpollokus. Nevar noturēt temperatūru, kas būtu patīkama vienai un otrai kultūrai, jo vienai vajag vairāk, otrai – mazāk siltuma.
20.03.2019.