Barkavas pagastā, tāpat kā daudzviet visā Latvijā, graudaudzētāji šā gada agrajā un sausajā pavasarī sēju uzsāka krietni ātrāk. Aprīļa beigās, kad citus gadus mūsu pusē vēl tikai sēja pirmos tīrumus, šogad jau labības sēšanu beidz.
Arī ZS "Kļavas", kur saimnieko Anna un Jānis Solzemnieki, pirmie graudaugi tika iesēti 12. aprīlī, bet 24. aprīlī saimnieki mūs aizveda uz vienu no beidzamajiem tīrumiem, kur strādāja tehnika, pārsējot ziemājus. Barkavā visagrāk graudaugus esot iesējis Juris Juška – 6. aprīlī, un viņa sētie vasarāji jau rāda zaļus asnus. Agronome Anna Solzemniece lēš, ka šogad par agru iesēt nevarēja un tie tīrumi, kas iesēti agrāk, arī sadīgs, bet pārējos visu noteiks dabas apstākļi, vai sausuma periodam sekos kādi lietus "uznācieni".
Slapjajam 2017. gadam sekoja sausais 2018. gads, bet kāds būs 2019. gads, tas vēl ir Dieva ziņā, un zemnieku darbs lielā mērā ir atkarīgs no dabas apstākļiem.
Saimniecībā "Kļavas"180 ha aug ziemāji – ziemas kvieši, 190 ha iesēti vasarāji – mieži un vasaras kvieši. Beidzamajos gados vairāk audzē kviešus, taču ir audzētas arī citas kultūras, piemēram, rapsis, arī zirņi. No šķirnēm izvēlas jaunās, kaut gan no ziemas kviešiem vēl audzē arī ‘Pamjati Fedina'.
"Viss būtu labi, ja uzlītu lietus"
Tā šopavasar saka daudzi lauku saimnieki, baidoties, vai neatkārtosies pagājušā gada sausuma posts. – Jau tagad ir ļoti liels sausums, braucot ar tehniku, saceļas zemes putekļu mākonis, bet ir jāsēj, gaidīt labāku laiku nevaram atļauties. Tagad gaidām tikai lietu, lai sēkla varētu sadīgt. Citādi – tā gulēs zemē, kaut kad jau sadīgs, varbūt ātrāk zemākajās vietās, kur ir apakšā mitrums, bet zosis jau ir atklājušas, kur baroties. Zeme ir pārāk sausa, izkaltusi, un sausums jau pagājušajā gadā tika kvalificēts kā dabas katastrofa, kad labība bija maza auguma, raža – kā kurā laukā. Mazs cerības stariņš ir iesētie ziemāji, jo pērnruden laikapstākļi to ļāva izdarīt. Pagājušajā gadā ziemāju mums bija tikai 40 ha, bet raža – labāka nekā vasarājiem, un vismaz varējām nodrošināt sēklas tiesu. Šogad, ja nebūs lietus, tad – atkal atkārtosies pagājušā gada situācija, kad viss iekalta. Vienā laukā mums ir kūdra, un tur jau augsne līdzinās pelniem, – bažās dalījās ZS "Kļavas" saimniece Anna Solzemniece. Viņa piebilda, ka Lieldienās solītais lietutiņš līdz Barkavai tā arī neticis.
Saimniecība "Kļavas" graudus realizē gan LPKS "Barkavas arodi", gan LPKS "VAKS", kas bijis pirmais kooperatīvs, kur iestājušies. – Ko gan pavasarī var zināt, kādu ražu prognozēt? Pagājušā gada pavasarī "iekritām" ar tonnām, jo cerējām, ka raža būs vismaz beidzamo gadu līmenī. Protams, sausuma apstākļos neizauga, dabūjām maksāt līgumsodu. Turpmāk būsim piesardzīgāki. Zemniekiem nervus bendē arī tas, kāda būs iepirkuma cena – vai to fiksēt šajā brīdī vai rudenī, – secināja Anna Solzemniece.
Saimnieku atbildība – tālredzīgi lēmumi
To, ka pēc pagājušā sausuma gada sēkla maksā krietni dārgāk, apstiprināja arī Solzemnieki, kaut viņi savas saimniecības vajadzībām labības sēklu sagatavo arī paši, un tas ir ieguvums, ja sēkla nav jāpērk.
Jānis Solzemnieks dalījās atziņā: – Pamats ir zeme, ja tā ir, tad pārējo jau var sagādāt vieglāk. Arī tehnika mums ir, bet, lai sasniegtu iecerēto, vajadzīgi ne tikai plāni, bet arī gudri lēmumi īstajā brīdī un laikā, un šopavasar arī tādi ir jāpieņem.
Vaicāta, kādi lēmumi bija jāpieņem šopavasar, Anna Solzemniece minēja piemēru: – Kaut vai šis ziemāju lauks, ko tagad pārsējām, varēja jau augt, tomēr man kā agronomei tas nepatika, jo bija slikti sadīdzis, iekaltis un varbūt vajadzēja citu tehnoloģiju. Tomēr tika pieņemts lēmums ziemāju vietā iesēt vasaras kviešus. Varbūt vajadzēja atstāt, un būtu labāk, nekā sausumā sēt vasarājus? To varēs izvērtēt rudenī. Arī minerālmēsli netika kaisīti, jo, ja sausajā augsnē sētais neizaugs, tad vismaz nauda, kas maksāta par minerālmēsliem, nebūs "nomesta zemē". Lai gan saka, ka pret dabu grūti cīnīties, mēs tomēr cenšamies iztrenkāt zosu barus, kas apsēduši tīrumus, – esam izlikuši baltus karogus, apstaigājam ar zvana skaņām. Zemniekam saimniekošana kļūst aizvien sarežģītāka, jo ietekmē gan klimats, gan prasības.
Dokumentē saimnieciskā gada apstākļus
To, kā zemniekiem nācies reaģēt uz dažādiem laikapstākļiem, Jānis Solzemnieks ir uzskatāmi dokumentējis. Arī mēs varējām ielūkoties viņa apkopotajā izdevumā par to, kā saimniecībai veicies.
Piemēram, kāds bija 2017. gads – ar aukstu pavasari, lietainu vasaru un rudeni, kādu daudzi neatceras. Ražas novākšana 2017. gada lietavās paliks atmiņā, jo ir fotogrāfijas gan no ZS "Kļavas", gan dēla Jāņa ZS "Janciss" tīrumiem, kad raža slīka ūdenī, arī kombaini vietām "peldēja", jo labības lauki atsevišķās vietās līdzinājās rīsu laukiem. Novākt ražu bija neiespējamā misija, toties bija ražas kvantitāte, kaut ne kvalitāte. Beidzamie tīrumi tika nokulti 28. septembrī. Tā gada rudenī saimniecībā pa vidu lietiem varēja iesēt tikai 40 ha ziemāju. Toties 2018. gads – gluži pretēji – izcēlās ar sausumu, un arī labībai bija "krīzes" raža.
– Izaicinājums zemniekiem ir katra diena, ne tikai gads, domājot, kā nopelnīt naudu, lai atkal to ieguldītu zemē, saimniecības attīstībā. Zemnieks ir organizators, sagādnieks, inženieris, agronoms un laika prognozētājs. Jebkura krīze pamāca, ko un kā darīt labāk, arī riski ir jāsadala, un pēc neveiksmēm ir tikai jāturpina strā-
dāt, – tāda ir Jāņa Solzemnieka atziņa.
ZS "Kļavas" ir izveidota 1992. gadā, un pa vidu ir bijuši arī labi ražas gadi. Saimniece Anna dalās vērtējumā: – Jā ir bijis prieks braukt uz tīrumu un skatīties, kā viss labi aug. Pagājušajā gadā gan bija tā, ka negribējās turp braukt – bēdīgs skats, sausums.
Sākām ar 19 ha zemes, tagad ir 380 ha. Ko gan citu Barkavas līdzenumos darīsi? Jāaudzē labība, un mūsu saimnieki ir ļoti čakli un aktīvi.
26.04.2019.