26. augustā LLKC Madonas biroja, Valsts Lauku tīkla, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas, LPKS "Piena loģistika", LPKS "Drusti" rīkotais seminārs Madonas novadā bija lieliska pieredzes apmaiņa piena lopkopības saimniecību īpašniekiem.
Kuplo semināra dalībnieku pulku – ap 50 interesentu – uzņēma divas ģimenes piena lopkopības saimniecības: Ošupes pagastā – ZS "Cīrulīši", kur strādā Agris Šķēls ar ģimeni, un Sarkaņu pagastā ZS "Madaras", kur saimnieko Ingas Jurevicas ģimene. Uzmanība tika veltīta gan dzīvnieku turēšanas modernizēšanas pasākumu un tehnoloģiju ieviešanai, gan dzīvnieku produktivitātei, barības līdzekļiem, gan pieredzei kooperācijas lietās. Savukārt semināra otrajā daļā – Sarkaņu pagasta tautas namā "Kalnagravas" – tika pārrunāts, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika, investīciju iespējas, izmaiņas tiešajos maksājumos pēc 2023. gada.
Vispirms semināra dalībnieki pulcējās Ošupes pagasta ZS "Cīrulīši". Saimnieks Agris Šķēls, iepazīstinot ar savu saimniecību, stāstīja par dzīvnieku turēšanas tehnoloģiju, barības kvalitātes vērtēšanu un modernizācijas pasākumu īstenošanu.
– Mans šīs vasaras vērtējums ir diezgan pozitīvs. Saimniecībā ir daudz sēto zālāju, zāles skābbarībai pietika gan no pirmā pļāvuma, gan no atāliem. Par barību galva nesāp, esam pastrādājuši, un govis pārsvarā ir zālēdājas. Protams, barības vajag daudz – 140 slaucamajām govīm un ap 130 jaunlopiem. Par izejvielām ir cits stāsts, vai būs rapsis, melase, soja. Taču govis būs dzīvas arī ar zāles lopbarību, varbūt izslaukums būs mazāks. Nezinu, kā izdzīvos putnkopji, cūkkopji, ja nepietiks spēkbarības. Graudaugus audzējam, bet ne tik daudz, svarīgi atjaunot zālājus. Piena iepirkuma cena ir diezgan laba, visā Latvijā piena ražotājam maksā vairāk. Tomēr arī piensaimniecībā izejvielām cenas ir cēlušās, vairāk saņemam, vairāk iztērējam. Skaidrs, ka degviela maksā dārgi, un ar to ir jārēķinās. Tas liek strādāt precīzāk, mazāk rūcināt, ievērot lielāku disciplīnu. Gan strādājam paši ģimenes locekļi, gan dodam darbu divām slaucējām un trim darbiniekiem. 2011. gadā pārņēmu saimniecību, kur uzcelta jauna ferma, mums ir izveidojusies laba sadarbība ar "Vidzemes veterināro servisu", veicam Holšteinas govju ģenētisko atlasi, paturot produktīvākos, veselīgākos dzīvniekus. Pienu realizējam kooperatīvam "Piena loģistika".
Turpinājumā ZS "Madaras" pārvaldniece Inga Jurevica, iepazīstinot ar jaunuzcelto fermu, ar ganāmpulku, pakavējās pie slaucamo govju mūsdienīgas apsaimniekošanas, ēdināšanas nozīmes. Vaicāta par izslaukuma lielumu, viņa dalījās uzskatā, ka Holšteinas govis ir ražīgas, tomēr viņa kā veterinārārste ir ar mieru slaukt ne tik daudz, bet lai govis mazāk būtu jāārstē.
Kā jau visās piena fermās, liela nozīme ir ēdināšanai, taču šajā vasarā Sarkaņu pusē zāle bija izcila pirmajā pļāvumā, atāla zāles nemaz tik daudz nebija. – Pagājušajā gadā ar zāli viss bija labi, visas krātuves bija pilnas, bet šovasar mūspusē būs jālūdz kaimiņiem, lai ļauj izmantot atālu, vai arī ziemā būs jābrāķē govis tā vietā, lai pirktu dārgu barību, – secināja pārvaldniece.
Interesentiem vērtīgi bija aplūkot, kā āra nojumē tiek turēti teliņi, fermu saimnieki jautāja, kā tos baro, kā lopiņiem klājas ziemā.
Reģionālajā seminārā Madonas novadā piedalījās SIA "LLKC" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Viņš cita starpā minēja: "Eiropa mums ir iedevusi diezgan lielu saimniekošanas brīvību, jo Latvijā ir mazs dzīvnieku skaits uz katru hektāru.
Eiropas Zaļā kursa ietvarā maksājumi lauksaimniecībai jau no 2023. gada tiek pavirzīti uz SEG emisiju, vides un klimata pārmaiņu mazināšanu. Tas nozīmē mazāk minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, arī antibiotiku dzīvniekiem, kurss uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Arī īsākām piegādes ķēdēm, kam atbalsts bija jau šajā periodā, tikai dalībvalstu ziņā bija, vai šis pasākums tiek ieviests."
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone arī motivēja, ka būs vērts ieguldīt klimatneitralitāti veicinošās saimniekošanas metodēs. Nākamais solis – veidot spēcīgus kooperatīvus, kas spēj saražoto pārdot pasaulē par labām cenām.
Par kooperatīva "Piena loģistika" pieredzi stāstīja biroja vadītājs Jānis Grasbergs, kooperatīva "Drusti" darbību raksturoja valdes priekšsēdētājs Ainārs Krieviņš. Par ciltsdarba nozīmi atgādināja Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas ciltsdarba speciālists Emīls Censonis, govju produktivitāti un govju veselību sasaistīja LLKC lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.
LLKC Valsts Lauku tīkla sekretariāta lauku attīstības eksperte Liene Feldmane atgādināja par zemnieka mūsdienu sadarbības modeli ilgtermiņa pozitīvai ietekmei.
2.09.2022.