Lauksaimnieku godināšanas pasākumā “Iedvesmas stāsti”, kas šogad norisinājās Ērgļos, par ilgtspējīgu saimniekošanu Barkavas pagastā tika sveikts ZS “Kārkliņi” īpašnieks Ivo Grigorjevs.
Pēc darba Dānijā, kur Ivo Grigorjevs strādāja dārzeņkopības saimniecībā pārtikas kartupeļu audzēšanā, sākot no stādīšanas līdz novākšanai un nogādāšanai patērētājiem, viņš atgriezās mājās ar pieredzes bagāžu.
2004. gadā sezonu nostrādāja graudkopības saimniecībā Barkavā, uzsāka saimniekošanu Barkavas pagasta laukos, izmēģināja arī pārtikas kartupeļu audzēšanu.
Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, zemnieki varēja saņemt platībmaksājumus, radās iespēja iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi Barkavas pagastā. ZS "Kārkliņi" dibināta 2004. gadā. No 70 ha zemes platības saimniecība ir krietni izaugusi, patlaban apsaimnieko ap 900 ha lauksaimniecības zemes, kas atrodas Barkavas, Mētrienas, Ošupes un Praulienas pagastā, tās specializācijas virziens – sēklaudzēšana.
Šobrīd saimniecībā gandrīz visa aramzeme ir atvēlēta sēkl-
kopībai un sertificētas sēklas sagatavošanai. ZS "Kārkliņi" audzē dažādu šķirņu vasaras miežus, ziemas un vasaras kviešus, ziemas rapsi, ziemas un vasaras auzas, zirņus, lauka pupas, sagatavo sertificētu sēklu.
Ar ES fondu atbalstu īstenoti projekti, iegādājot tehniku, uzceļot ražošanas ēkas. ZS "Kārkliņi" kopā realizēti seši saimniecības attīstības projekti. Liela loma sēkl-
kopības attīstībā ir kaltes, graudu pirmapstrādes kompleksa uzcelšanai, graudu pieņemšanas iekārtas, kodināmās un tīrīšanas iekārtas iegādei. Jaunu projektu nepieciešamība patlaban tiek pārskatīta, jo pamatbāze ir izveidota.
Dalās pieredzē
Ivo Grigorjevs aktīvi piedalās LLKC integrētās augkopības interešu grupā, kurā lauksaimnieki dalās pieredzē graudkopībā, apmeklējot nozares pasākumus. Pagājušā gada jūnijā Lauka diena notika ZS "Kārkliņi".
Pirmajos saimniecības gados Ivo Grigorjevs konsultējies ar agronomu Aigaru Šutku, kas tolaik sadarbojās ar LPKS "Barkavas arodi". Tagad daudzi, kas papildina zināšanas LLKC augkopības interešu grupā, prasa padomu ZS "Kārkliņi" saimniekam.
– Katram jau ir sava pieredze, ko sēt, ko nesēt, kā un ko labāk darīt. Kad strādāju saimniecībā, izgāju visam cauri, sākot ar aršanu, sēšanu, beidzot ar labības novākšanu. Saimniecībai "Kārkliņi" nu jau ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze. Līdz ar gadiem viss ir pamainījies, arī tehnoloģijas, un mācoties mēs varam palikt tikai gudrāki, – saka Ivo Grigorjevs, kas strādā mūsdienīgi, izmanto bezaršanas tehnoloģiju, praktizē tiešo sēju.
– Var tikai apbrīnot, kā saimniecība ir izaugusi un attīstījusies. Saimniecību vada saimnieks, ar kura darbu var lepoties. Strādājot augkopībā, pieredze un zināšanas būs simtprocentīgi vajadzīgas arī citiem lauku saimniekiem, – raženu gadu Madonas novada pašvaldības vārdā vēlēja Attīstības komitejas vadītājs Aigars Šķēls.
Visa graudaugu sēkla jau realizēta
Pagājušajā lietainajā lauku darbu sezonā lietavu plūdos cieta arī ZS "Kārkliņi" tīrumi, raža ziemājiem bija ne tik laba, kā cerēts, sīkāki graudi.
– Sēklai sagatavotais graudu apjoms bija desmit reižu mazāks, nekā vajadzēja. Katru gadu sēklai audzējam vairākas šķirnes, pēc kurām ir pieprasījums arī no citām valstīm, arī sēklas piedāvājums. Tas, kas bija paredzēts sēklai, pagājušajā slapjajā gadā nemaz neizauga. Sagatavojām visus ziemas kviešus, bet ne tādā daudzumā, kā gribējās. No vasarājiem atsevišķos sēklu laukos nebija nekā laba, ko sagatavot sēklai. Lauka pupām gan mitrums patika, – atzina Ivo Grigorjevs.
Sazinoties ar ZS "Kārkliņi" saimnieku un vaicājot par sējumu stāvokli pēc ziemošanas, viņš vērtēja: – Pluss bija tas, ka varēju sēt savā saimniecībā sagatavoto sēklu. Ziemāji, kas tika iesēti, ir pārziemojuši labi. Pagājušā gada lietainajos laikapstākļos nevarējām iesēt visas ziemāju kultūras. Nedabūjām zemē ziemas rapsi, jo bija par slapju. Ziemājus sēt varēja, ķerot momentus, atsevišķos tīrumos, kur smilšaināks, bet ne zemākajās vietās.
Izaicina resursu cenu pieaugums
Uz vaicājumu par degvielas cenu straujo kāpumu Ivo Grigorjevs dalās viedokli:
– Uzsākot pavasara lauku darbus, graudaudzētājiem lielākās bažas ir par minerālmēsliem, jo degvielas cenu sadārdzinājums ne tuvu nav tam, ko sastāda minerālmēsli. Biržā graudu cena ir apmēram tāda, kāda bija pirms 15 gadiem, bet minerālmēslu cena ir jāreizina ar 3.
Graudaugu iepirkuma cenas jau var sākt fiksēt, bet ar karadarbības sākšanos Tuvajos Austrumos ir daudz nezināmā. Zemnieki ir piesardzīgi, nogaida, varbūt ar graudu iepirkuma cenas fiksēšanu nav jāsteidzas, kamēr nav stabilitātes.
17.03.2026.